Ziemassvētku stāstu kalendāra goda vietā šodien piekaram puzurus. Puzuri ir vieni no senākajiem rotājumiem, kas gadsimtiem nav mainījušies. Kā sendienās tos latvieši gatavoja no niedrēm, salmiem, labības stiebriem, tā arī mūsdienās tie top. Tas uzskatāms par Ziemassvētku rotājumu, lai gan daudzas mājas tie rotājuši arī citos svētkos. Tautasdziesmās un ticējumu grāmatās nav daudz ziņu par puzuru veidošanu un nozīmi, bet kas atrodams, tas noteikti liecina, ka tas nav vienkāršs dekors.

Puzuri sargā māju, cilvēku mieru, attīra telpu no sliktajām emocijām. Puzurus kāra bērniņiem virs šūpulīša – tas bija gan kā svētība, gan arī kā interesants un kustīgs priekšmets. Vēl, kas svarīgi, sava loma un maģija, šī vārda vislabākajā nozīmē, ir puzuru gatavošanas procesam. Tas attīra un sakārto domas. Puzurus veido uz diega savērti niedru posmiņi (parasti 12), no kuriem izveido rombveida lukturīšus. Vēl tos varētu pielīdzināt divām kopā saliktām piramīdām. Katrā ziņa mūsu senčiem nav bijusi sveša matemātika un precizitāte. Kad puzurs izgatavots, no 12 vai 2X 4X un 12 lukturīšiem, to piekar pie griestiem, vislabāk telpas vidū. Šī unikālā rota padara jebkuru telpu skaistāku un gaišāku. Gaiss kustās, katra puzura daļa rotē, veidojot uz griestiem un sienām visdažādākos ornamentus.

Ja ir pacietība, ķeraties klāt puzuru veidošanai. Tas padarīs skaistāku kā ārējo, tā iekšējo pasauli.