Ziemassvētku stāstu kalendārā īpašā vietā šodien ķekatām. Tā ir viena jautra Ziemassvētku padarīšana, un ne tikai Ziemassvētkos. 

No Mārtiņa līdz pat Meteņiem latvieši gājuši masku gājienos, bet Ziemas saulgriežos tā bijusi neatņemama paraža un arī mūsdienās, atzīmējot saulgriežus – garāko nakti un īsāko dienu, latvieši iet ķekatās. Maskošanās nosaukumi atšķiras atkarībā no vietas un laika. Izplatītākais nosaukums ir ķekatas, bet šo pasākumu sauc arī par budēļiem, kaladniekiem, čigāniem.  

Es nosaucu ķekatas par jautru padarīšanu, bet jāatzīst, ka tā nav tikai jautrība un dauzīšanās. Ķekatošanās ir saistīta ar auglību – ar auglības piesaistīšanu nākamajam gadam, gan tīrumos, gan kūtīs, gan arī saimē. Katrai maskai un katrai dziesmai ir sava nozīme, sava enerģētika. Populāras dzīvnieku maskas ir Dzērve, Vilks, Kaza, Zirgs un Lācis. Ir arī priekšmetu maskas - Siena kaudze un Slota, reti kurš masku gājiens var iztikt bez Spoka, Nāves, Garās sievas un Mazā vīriņa. Senie latvieši uzskatīja, ka nezinošam un vājam cilvēkam uzvilkt masku ir pat bīstami, jo tas nozīmēja sevi pakļaut pārdabiskiem spēkiem, kurus cilvēks neprot un nespēj kontrolēt. Šī gada ziemas saulgriežu punkts ir rīt pulksten 12.44., tāpēc gan šovakar, gan rītvakar ķekatas iet vaļa.

Vēl jāpiebilst, ka latvieši nav vienīgie, kas no sendienām gājuši masku gājienos, bet ir kāda atšķirība. Daudzviet maskās pārģērbjas tikai vīrieši, bet latviešiem ķekatojas gan vīri, gan sievas, gan arī jaunieši un bērni. Tāda dzimumu līdztiesība ir mūsu tautas pamatā.