Ziemassvētku stāstu kalendārs šodien vēsta jaunu ierakstu – bētlemītes. Vēl šo tradīciju sauc par Bētlemes ainiņu, Jēzus dzimšanas ainiņu, arī par stallīti. Modernajā valodā sakot, tā ir Jēzus Kristus dzimšanas brīža instalācija. Parasti šis attēlojums ietver Jēzus bērniņu, Mariju un Jāzepu, vērsi, ēzeli, aitiņas, arī ganus un Austrumu gudros ar dāvanām. Bētlemītēs labi iederas Ziemassvētkau zvaigzne, kā arī eņģelīši. Bētleme ir Palestīnas pilsēta, aptuveni 10 km uz dienvidiem no Jeruzalemes, ebreju valodā Bētleme nozīmē „maizes nams”. Uzskatīta par Jēzus dzimšanas vietu, tāpēc arī viens no populārākajiem svētceļotāju galamērķiem. Tomēr Bētlemes ainiņu pirmsākumi meklējami Romā, nevis Bētlemē. Romā, Svētās Marijas Madžori bazilika glabā unikālu relikviju – silīti, kura it kā tur nonākusi no pašas Bētlemes. Tā godinot, Jēzus dzimšanu Bētlemes ainiņu, sāka veidot bazilikā. Šim piemēram sekoja citas baznīcas un vēlāk šī tradīcija izgāja arī ārpus baznīcu sienām. 1222. gadā Jēzus dzimšanas ainu mežā esot izveidojis Svētais Francisks. Viņš uzskatīts par vienu no nedaudzajiem svētajiem, kuru ar Jēzu Kristu vienojusi īpaša un pārdabiska saikne. Tā Romā aizsāktās bētlemīšu veidošana un pēc 800 gadiem tā ir zināma Ziemassvētku sastāvdaļa visā kristīgajā pasaulē. Mūsdienās šādas instalācijas veido gan pilsētu un ciemu laukumos, gan dažādās sarīkojumu vietās.