Dziedāšana nav tikai Ilonas Bageles profesija, bet tā ir visa viņas dzīve. Un Ilonai tā aizrit starp Daugavpili, kur viņa ir vokālā pedagoģe, profesore vietējā universitātē, un Rīgu, jo Bagele ir Nacionālās operas soliste. Taču tāpat kā nemitīgi nākas pārvarēt attālumu starp galvapilsētu un savām mājām, arī radošajā dzīvē Ilona Bagele svārstās starp operu, džezu, arī populāro mūziku, dzied tango un romances, ar saviem padomiem palīdz Daugavpils teātrim muzikālu izrāžu tapšanā. 22. septembrī dziedātāja svinēs pusapaļo 45. jubileju, un tieši šajā dienā sniegs solokoncertu Nacionālajā operā.

Ilona Bagele ir Daugavpils iedzimtā, tur viņa dzīvo joprojām, audzina divus dēlus – vecāko Māri, kas sācis mācības 12. klasē, un jaunāko – Raimondu, kurš savu vārdu ieguvis par godu Raimondam Paulam. Šim slavenajam skaņradim ir īpaša loma Ilonas Bageles dzīvē, jo dziedāt kopā ar Maestro bija viņas bērnības sapnis. Ilgojoties pēc estrādes skatuves, mazā meitene bija iemācījusies visu Allas Pugačovas repertuāru, jo krievvalodīgā vide Ilonai kā Daugavpils iedzīvotājai bija pašsaprotama.

Dziedāt viņa sākusi jau bērnudārzā. Vienmēr kaut ko deklamējusi un dziedājusi, bija aktrise kopš dzimšanas. Ļoti gribējies būt uz skatuves, par to varēja kļūt kaut vai virtuves krēsls, un pēc priekšnesuma klausītājiem nācās sirsnīgi aplaudēt.

Kopš mazotnes Ilona dziedāja ansamblī „Daugaviņa”, arī tautas mūzikas ansamblī „Rakari”, tāpēc iznācis daudz koncertēt, tostarp Krievijā, un pamatīgā skatuves pieredze protams vēlāk lieti noderēja. Piepildījās arī sapnis par sadarbību ar Raimondu Paulu – pēc kāda Vecgada koncerta operā Ilona nu jau vairs nevar saskaitīt sarīkojumus, kuros dziedāts Maestro pavadībā.

Mācoties Daugavpils mūzikas koledžā, Bagele jau uzstājās koncertus un saņēma ieteikumu netērēt laiku un stāties uzreiz Mūzikas akadēmijas sagatavošanas kursos. Akadēmijā jaunā dziedātāja nonāca pieredzējušās pedagoģes Regīnas Frinbergas gādīgajās rokās, bakalaura grāds iegūts 1999. gadā, togad Bagele kļuva arī par Jāzepa Vītola starptautiskā vokālistu konkursa diplomandi, sekoja jau maģistrantūra, kuru Ilona pabeidza 2003. gadā. Pēc tās Bagele papildinājusies Anitas Garančas vadībā, un drīz vien sekoja uzaicinājums pievienoties Nacionālās operas kolektīvam. Baltajā namā tapis ne mazums lomu, pašlaik notiek darbs pie Riharda Vāgnera operas „Klīstošais holandietis” iestudējuma.

Taču Ilona nekad nav aprobežojusies tikai ar opermūziku. Viņa ir izcila un neparasta māksliniece kaut vai tādēļ, ka vienlīdz labi jūtas ikvienā mūzikas žanrā, dziedot klasiku, tautas mūziku, roku, džezu un popu. Tāpēc Bageles balss dzirdama mūziklu iestudējumos, to vidū bija „Nožēlojamie” Ķīpsalā un Leonarda Bernstaina „Mesa”, neskaitāmos koncertos, pat televīzijas šovā „Koru kari”, allaž valdzinot ar savas personības šarmu, ne tikai muzikālo talantu vien.

Vairākus gadus Ilona bija sastopama arī Kuldīgas dzīru estrādes žanra lielkoncertu dalībnieku vidū, viņas repertuārā kā Raimonda Paula skaņdarbi, tā neapoliešu dziesmas, un, protams, Astora Pjacollas kaislīgie tango, kas skanēs 22. septembra vakarā jubilejas solokoncertā Nacionālajā operā. Šī Bageles koncertizrāde „Cantando y amando”, tulkojumā – „dziedāt un mīlēt” – 2012. gadā saņēma Latvijas lielo Mūzikas balvu 2012 kategorijā Gada uzvedums. Bet šovakar, sveicot mākslinieci gaidāmajā jubilejā lai skan viņas elka, Raimonda Paula dziesma „Es nevēlos dejot tango”, kas dziedāta koncertā 2014. gadā.