1944. gadā ar titullomas dziedājumu Džuzepes Verdi operā Rigoleto latviešu lieliskais baritons Viktors Stots atzīmēja savas „sudrabkāzas” ar Latvijas Nacionālo operu.

Tieši no ģimnāzijas sola,  20 gadu vecumā 1919. gadā Stots uzsāka savu dziedoņa darbu Latvijas Nacionālajā operā. Vispirms tas bija necils un maz pamanāms darbs korī, bet drīz pievienojās arī mazas solo partijas. Korista darbu Stots apvienoja ar nopietnām dziedāšanas studijām Latvijas konservatorijā Eižena Vitinga klasē; 1925. gadā tās vainagojās ar brīvmākslinieka grādu.

Stots devās savu meistarību papildināt Itālijā, atgriezies sāka solista gaitas Nacionālajā operā, demonstrējot patiesu bel canto dziedāšanas stilu. Šīs prasmes viņš nodeva tālāk saviem audzēkņiem, no kuriem redzamākie bija Edvīns Krūmiņš, Ludmila Sepe, Velta Liepiņa-Zaķe…

Pēc kara Viktora Stota ceļš veda uz Vāciju, no turienes 1946. gadā uz Ņujorku, un gan ASV, gan Kanādā ievērojamais baritons turpināja sava gaismas nesēja gaitas, sniedza koncertus, līdz 1975. gadā viņa mūža gājums noslēdzās. Bet mēs šovakar atskatīsimies uz pagājušā gadsimta 30. gadiem, kad rūpnīcas Bellacord platē kopā ar Bellacord orķestri baritons Viktors Stots iedziedāja angļu valsi Kad sirdī nāk mīla, tas pazīstams arī ar nosaukumu Brīnišķās dienas.