Drīzumā gaidāmi mūsu izcilā dziedoņa Viktora Lapčenoka 70. jubilejas koncerti, kuru repertuāra pamatu veidos Raimonda Paula un Zigmara Liepiņa skaņdarbi, bet šoreiz izbaudīsim mākslinieka apbrīnojamo balsi kādā 70. gadu nogales ieskaņojumā.

Pēc sešiem nepārtraukta intensīva darba gadiem, 1977. gadā rokrokā ar Noru Bumbieri, pēc viņas iniciatīvas Viktors aizgāja no sava darbaudzinātāja Raimonda Paula dibinātā ansambļa Modo, kas, protams, nozīmēja pamatīgu lūzumu Lapčenoka karjerā. Jau pirms gada Maestro kādā intervijā bija izteicies, ka Viktors savu balsi ekspluatē pārāk izšķērdīgi un ka tik liela slodze prasa dzelžainu disciplīnu un pamatīgāku vokālo skolu, bet… Ar šo daudzpunktu, iespējams, Pauls norādījis uz faktu, ka gan Noras, gan Viktora disciplīna piekliboja attiecībā uz dienas režīmu un alkoholisko dzērienu lietošanu, ko Lapčenoks nekad nav noliedzis.

Pēc Modo Nora devās uz Ādažu kultūras nama ansambli, viņai sekoja arī Viktors, taču jutās, kā no laivas izmests, jo bija grūti aizmirst to slavas spozmi, kas viņu pavadīja, dziedot vispirms Rīgas estrādes orķestrī, vēlāk Modo. Arī uzticīgākie klausītāji sāka bombardēt vispirms Filharmoniju, tad Latvijas radio ar vēstulēm un zvaniem ar jautājumu – kur palicis iemīļotais dziedātājs Viktors Lapčenoks.

Ar Filharmonijas vadību Viktoram allaž bijušas labas attiecības, 80. sākumā viņam pat piedāvāts dibināt pašam savu ansambli, taču dziedātājs nejutās šādai iniciatīvai pietiekami prasmīgs. Ne viņš mācēja instrumentu spēlēt, ne komponēt, savukārt vairākus lieliskus komponistus vajāja zaļais pūķis. Tas sakāms arī par nākamās dziesmas autoru Jāni Līvmani, kurš taustiņinstrumentus izspēlējies dažādos ansambļos, bet nevienā ilgāku laiku neuzkavējās. Taču dziesmas Līvmanim bija labas, pat, varētu teikt, ļoti spēcīgas, bet 1978. gadā, kad Modo vadību pēc Paula aiziešanas pārņēma Zigmars Liepiņš, nepagāja ilgs laiks, kad Viktors Lapčenoks atkal atgriezās ierindā, un Liepiņš viņa varenajai balsij sacerēja vienu grāvēju pakaļ otram – Sirds, Kas esi tu?, Mīļā magonīt un citas. Un tā līdz 1981. gadam…

Bet īsajā posmā 70. gadu nogalē, atpūšoties no Modo, Lapčenoks paguva iegriezties Latvijas radio studijā lai ar pilnu jaudu un īsta roka dziedātāja jaudīgumu iedziedātu Jāņa Līvmaņa dziesmu Nevajag ar Ziedoņa Purva dzeju lielā estrādes orķestra pavadībā. Un, ja kāds vēl šaubās, ka Lapčenoka personā pasaulei ir zudis fantastisks roka dziedātājs, lai paklausās šo 1977. gada ieskaņojumu.