Uz jautājumu – kas īsti ir populārā mūzika, savā mūziķa darbā centies atbildēt arī vijolnieks Raimonds Ozols. Savā radošajā darbā viņš ir pievērsies simfoniskajai, kamermūzikai un solo karjerai. Varētu teikt, ka Ozols sekojis vijolnieces Vanesas Mejas aizsāktajām tradīcijām, veidojot popstila klasiskās mūzikas interpretācijas no opermūzikas līdz simfoniskajai mūzikai. Raimonds Ozols pārvalda kā akustisko, tā digitālo jeb elektrisko vijoli un cītīgi gatavojas savam kārtējam solokoncertam – šoreiz viņš sadarbībā ar komponistu Jāni Lūsēnu izveidojis unikālu koncertprogrammu ar vēl nedzirdētām klasiskās mūzikas apdarēm, kā arī roka un džeza hitu kaverversijām Nākamais solis. Jaunās koncertprogrammas pirmatskaņojums notiks 13. jūlijā Dzintaru koncertzālē.

1964. gada 19. jūnijā mūziķu ģimenē dzimušā vijolnieka Raimonda Ozola pamatdarba vieta kopš 1992. gada ir Latvijas nacionālais simfoniskais orķestris, kur viņš ir pirmo vijoļu koncertmeistars. Bet pirms tam pabeigta Jūrmalas mūzikas skola, un, uzvarējis republikāniskajā vijolnieku konkursā, Raimonds mācības turpināja J. Mediņa mūzikas vidusskolā. Taču vilināja iespēja sākt pelnīt naudu un atceļā no mūzikas skolas jaunietis piestāja Jūrmalas krogā Laiks un vakaros tur uzspēlēja, tostarp, aizkustinošo ziņģi par vijolnieku.

Sapelnīja naudiņu, noprovēja aliņu, un viss beidzās ar to, ka pēc 3. kursa Raimondu no mūzikas vidusskolas atskaitīja. Raimonds kļuva par vijolnieku Operetes teātrī, un tā kā viņam bija laba balss, Ozols padziedāja dažās grupiņās, piemēram, pie Zigismunda Lorenca un Ērika Vegnera, muzicēja arī restorānos. Un, kad 1986. gadā Valts Pūce dibināja savu kameransambli Marana, tam pievienojās arī Raimonds Ozols, kas Maranā gan spēlēja vijoli, gan uzdziedāja.

1988. gadā jaunais vijolnieks tika uzņemts Latvijas valsts konservatorijā, kuru absolvēja ar maģistra grādu. Un viss turpmākais mūziķa ceļš vedis līkloču – vispirms uz Operteātri, no tā uz simfonisko orķestri, piedaloties neskaitāmos muzikālos projektos, spēlējot saviesīgos vakaros, uz ielas, kāzās un reiz pat striptīzbārā. Šis stilu sajaukums ir Raimonda Ozola vijoļspēles firmas zīme, jo atšķirībā no daudziem akadēmiskā stila vijolniekiem, Raimonds Ozols labi pārzina dažādus žanrus, un arī reizēs, kad uzstājas ar savu stīgu kvartetu, klausītājiem piedāvā klasiskās mūzikas šedevru, regtaima izklaidējošo ritmu un tango ugunīgās smeldzes buķeti. Izdoti 3 vijolnieka soloalbumi ar mūsdienīgām klasiskās mūzikas versijām, muzicēts dažnedažādās koncertzālēs, apceļota Latvija un nu gatava jauna programma Nākamais solis ar daudzveidīgu skaņdarbu klāstu.

13. jūlijā Dzintaros Raimonda partneris būs komponists Jānis Lūsēns, viņu pirmā sadarbība notika 2016. gada Ziemassvētkos programmā Kā man tevi sasildīt. Tad arī dzima ideja Raimonda skanīgo vijoles tembru savienot ar Zodiac analogo sintezatoru skaņu iespējām. Tagad Jānis Lūsēns ir pāraranžējis vecos Zodiac hitus un atjaunojis mazāk dzirdētus skaņdarbus, kuros Raimonda Ozola vijoles tembram un vijoļspēles tehnikai būs milzu nozīme.

Koncerta Nākamais solis 1. daļā izskanēs līdz šim nedzirdētas klasiskās mūzikas apdares, oriģinālkompozīcijas, kā arī  roka un džeza hīti īpašās kaverversijās. Otrajā daļā Ozola vijoles skanējums iekļausies Jāņa Lūsēna skaņdarbos, bet atskatam uz līdzšinējo vijolnieka pieredzi izraudzījos kādu pavisam negaidītu un 24 gadus senu ieskaņojumu. 1993. gadā Latvijas radio studijā ieskaņotas Daces Aperānes dziesmas ar Aleksandra Čaka dzeju no izrādes Zaļā zvaigzne. Vijoles solopartiju šajos ierakstos atskaņoja tolaik vēl jaunais vijolnieks Raimonds Ozols, un dziesmu Pilsētas zēns dziedāja Operetes teātra premjers Juris Pučka un tagad lielu popularitāti ieguvušais vokālais pedagogs Edgars Kramiņš, pie klavierēm Ausma Borska.