Pagājušā gadsimta 80. gadu sākumā, kad Rīgā aktīvi darbojās džeza klubs un ik vasaru tika rīkots lielais festivāls „Vasaras ritmi”, klausītājus pārsteidza iepriekš nedzirdēts mūzikas stils, proti, diksilenda ansamblis „retro”, kura vadību bija pārņēmis sitaminstrumentu meistars Zigurds Rezevskis.

Ansambļu vadīšana viņam nebija nekāds jaunums, 60. gadu vidū Rezevskis bija galvenais rīkotājs Universitātes estrādes orķestrī, viņa vadībā darbojies arī meiteņu vokālais ansamblis Ogres kultūras namā grupas „Metronoms” laikos. Līdz ar to arī diksilends „Retro” varēja paļauties, ka viņu karjera ies kalnup. Un tā arī notika, Zigurds pats, protams, grupā sita bungas, kopā ar viņu visilgāk muzicējis tubists Boriss Kogans, citādi sastāvs ik pa laikam mainījies no kvarteta līdz sekstetam un atpakaļ. Būdams labs organizators, Rezevskis nolēma, ka lai tiktu uz diksilenda mūzikas festivāliem ārzemēs, nav vajadzīgas Maskavas koncertorganizāciju atļaujas, bet mūziķi var doties ceļā pēc privātiem izsaukumiem.

Zigurds atrada draugus festivālos, kuri šai ziņā izpalīdzēja, un diksilenda sastāvā pabūts neskaitāmos džeza festivālos  un koncertturnejās gan bijušās PSRS teritorijā, gan Dānijā, Vācijā, Somijā, Zviedrijā, Francijā un citur. Šķiet, tieši diksilenda noskaņas iedvesmojušas Zigurdu Rezevski sacerēt šo dzīvespriecīgo dziesmu „Tik nepalikt pusceļā” ar Regīnas Vanagas vārdiem. To Latvijas radio estrādes orķestra pavadībā 1981. gadā iemūžināja mūsu lieliskās radio sieviešu vokālā ansambļa dalībnieces.