Komponista un pianista Edmunda Goldšteina sacerējumi savulaik iemūžināti gandrīz 40 firmas Melodija izdotajās skaņuplatēs, kuru vidū bija gan akadēmiskā žanra darbi, gan tautasdziesmu apdares, gan estrādes stila skaņdarbi.

Pirmajā estrādes mazajā skaņuplatē apkopotas Goldšteina joku dziesmas, tā klajā nākusi 1977. gadā, tātad, par godu skaņraža 50. jubilejai. Tai sekoja vēl viena mazā plate Neļķu ugunīs, kuras tituldziesma ir laikam Goldšteina lielākais grāvējs, un to skandēja divi viņa favorīti estrādes mākslas jomā – dziedātāji Māra Krievkalne un Andrejs Lihtenbergs.

Vēl viena Edmunda Goldšteina estrādes dziesmu izlase izdota 80. gadu sākumā, kur dziedoņu pulkam pievienojušies arī Margarita Vilcāne un Ēriks Kamarūts, kā arī Latvijas radio sieviešu vokālais ansamblis.

Ar vieglākas noskaņas mūziku un jo sevišķi džezu Edmunds aizrāvās jau puikas gados, jaunais pianists restorānos spēlējis klavieres. Goldšteins bijis dalībnieks Ivara Mazura izveidotajā pēckara grupā Six un līdzīgi saviem vienaudžiem par visskaistāko mūziku uzskatīja to, kuru skandēja Glena Millera orķestris filmā Saules ielejas serenāde. Tieši simfodžeza skanējums kļuva par pilnības etalonu jaunajam komponistam, kurš konservatoriju absolvēja1953. gadā, klavierspēlē papildinājies arī pie profesora Valērija Zosta.

Turpmāk Edmunds Goldšteins strādājis gan par pianistu Valsts Leļļu teātrī, 15 gadus muzicējis Radio un TV simfoniskajā orķestrī, līdzdarbojies dažādos estrādes un džeza orķestros un ansambļos. Un, protams, pamazām brieda arī viņa skaņraža portfelis – īpašu atzinību Goldšteins iemantoja ar tautasdziesmu apdarēm, rakstīja mūziku korim, simfoniskajam orķestrim, un, protams, bija ražīgs arī estrādes žanrā.

Mūžībā komponists un pianists Edmunds Goldšteins devās 2008. gada 6. oktobrī, un šoruden atzīmēsim viņa 90. jubileju. Un tai par godu jau tagad izbaudīsiet kādu ziemīgas noskaņas melodiju, tā būs 1985. gadā radiofonā ieskaņotā dziesma Leduspuķe ar Imanta Lastovska dzeju Latvijas radio sieviešu vokālā ansambļa sniegumā.