Kad šoruden Liepājas teātris paziņoja, ka pie viņiem top izrāde Esi sveicināta, bohēma, kas atspoguļos 70. un 80. gadu dumpīgo jauniešu dzīvi, es jutos ļoti iedvesmota apmeklēt šo režisora Valda Lūriņa vadībā topošo darbu. Pirmizrāde tuvojas, tā gaidāma latviešu tautai zīmīgā datumā, 11. novembrī, un brīvības ideja caurauž šo stāstu, kas tapis iespaidojoties no Andra Bergmaņa, Andžila Remesa, Ērika Hānberga un Ulda Brieža. Izrādes pamatu veido Bergmaņa memuāri, kā arī grāmatas Reiz Liepājā un Vāgūzis, top stāsts par to, cik brīvi padomju gadu nebrīvajos apstākļos jutušies cilvēki.

Izrāde ļaus ielūkoties gan Liepājas, gan Rīgas bohēmiskajās vietās – tātad tie būs stāsti gan par cilvēkiem, gan nosacītām kultūras telpām, kur pulcējās brīvdomājošie gari, lai runātu, stāstītu, vienkārši būtu kopā. Jaunajā izrādē klātesoši gan tekstuāli, gan muzikāli būs Imants Kalniņš, Līvi, Raimonds Pauls, Uldis Stabulnieks, Menuets un Pērkons, Jāņa Petera un Imanta Ziedoņa rakstītais. Par to atgādinās režisors Valdis Lūriņš, un izrādē Normunda Kalniņa un citu mūziķu pavadījumā aktieri Agnese Jēkabsone, Karīna Tatarinova, Sigita Jevgļevska,  Kaspars Kārkliņš, Edgars Pujāts un citi izdziedās latviešu komponistu dziesmas, būs redzamas arī Ulda Brieža fotogrāfijas.

Viens no Ulda Brieža tuvākajiem draugiem jau Liepājā, vēlāk arī Rīgā bija komponists Uldis Stabulnieks. Abi Ulži iepazinušies jau 60. gados, kad Stabulnieks kopā ar ansambli Zvaigznīte uzstājās Liepājas dzintarā. Kopīgais laiks pagājis nemitīgos smējienos, jo komponists bija nadzīgs uz jokiem, un humora izjūta abiem – mūziķim un fotogrāfam bija kopīga. Turpmāk Ulži jokojās arī epistulārajā žanrā – sūtīja viens otram pa pastu joku vēstules ar no avīzēm izgrieztiem attēliem, pārdomātiem parakstiem, pašsacerētiem pantiņiem un kalambūriem.

Fotogrāfa Ulda Brieža leģendārais grāmatā aprakstītais un tagad arī jaunajā izrādē atainotais Vāgūzis tika iekārtots ratnīcā Jāņa ielā, Liepājas pašā sirdī, blakus teātris. Fotogrāfa Brieža vectēvs Valdemārpilī ratnīcu sauca par vāgūzi, no viņa arī mantots šis nosaukums. Turpat blakus bija krodziņš, kuru apmeklēta teātra ļaudis, tur apgrozījās citi radošie – redakciju ļaudis.

Kad sākās Brieža Vāgūža bohēmas laiks, Uldis Stabulnieks tur viesojās bieži, katru reizi, kad ieradās Liepājā, kur ne tikai uzstājās ar savu ansambli, bet arī dažkārt sēdēja kādā žūrijā. Kopā ar Briedi viņi gājuši makšķerēt un gāzti visādi podi, kā arī risinātas nopietnas un ne tik nopietnas sarunas.

Dzīves apstākļi Vāgūzī bija visai spartiski, istabā bija drēgns un auksts, un gultai Uldis Briedis noskatīja vēsturiskus ratus Pasta sētā. Ar mokām iedabūja istabā, ielika matraci ratos un nu gulēšana izdevās daudz siltāka. Kad Uldis taisījās uz Rīgu un izvācās no ratnīcas, taisīja izsoli, – kāds šos ratus nopirka par 50 rubļiem. Taču savu kuģa zvanu kolekciju Uldis Briedis nepārdeva – reiz abi ar Stabulnieku improvizējuši ar zvanu skaņām, veidojot muzikālo sarunu bez vārdiem. Kas zina, varbūt pie Ulda Brieža Liepājas Vāgūzī Stabulniekam radusies kāda jauna melodija, bet šovakar, piesakot izrādi Esi sveicināta, bohēma Liepājas teātrī, skan 1993. gadā tapusi Ulda Stabulnieka dziesma es Būšu ar Māras Zālītes dzeju, protams, paša autora priekšnesumā.