Ja, pieminot aktierus Edgaru Liepiņu, Imantu Skrastiņu, Jāni Paukštello vai Hariju Spanovski, tūdaļ prātā nāk viņu lomas ar dziedāšanu un solopriekšnesumi, tad dzirdot vārdu – Uldis Dumpis, ausīs ieskanas vien Lilioma dziesma. To viņš dziedājis ne tikai slavenajā Alfrēda Jaunušana iestudētajā izrādē savā Nacionālajā teātrī, bet arī ne vienā vien koncertā. Taču, studējot Latvijas valsts konservatorijas Teātra mākslas fakultātē, tieši dziedāšana un dejošana bijis klupšanas akmens tobrīd topošajam aktierim Uldim Dumpim, kam 3. oktobrī apritēs jau 75…

Pārlūkojot plašo lomu sarakstu, kas Nacionālajā teātrī ir Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera un daudz teātra atzinības balvu laureāta Ulda Dumpja iestudētas kopš 1966. gada, kad aktieris tur sāka darba gaitas, muzikālu tajā nav daudz – noteikti uzreiz prātā nāks ne tikai „Lilioms”, bet arī Ābrams „Skroderdienās Silmačos” un vēl šis tas. Interesanti, ka bērnībā Dumpis mācījies arī mūzikas skolā klavieres un trompeti, un, kas attiecas uz mūzikas klātbūtni, tad tā bija ļoti būtiska un nozīmīga, jo Uldis bija slavenā komponista un rakstnieka Marģera Zariņa znots, audžumeitas Dainas vīrs, un daudzi gadi aizritējuši saskarē ar Zariņa daiļradi. Arī teātrī, kur tika iestudēta izrāde „Didriķa Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi”, tapusi pēc Zariņa romāna motīviem, un ar laiku tā pārvērtās arī grandiozā brīvdabas iestudējumā. Mūziku gan Zariņš toreiz radīja kopā ar Uldi Stabulnieku, un Dumpim bija jātēlo titulloma.

Jā, varētu teikt, ka komponists aktierim daļēji aizstāja tēvu Teodoru, kurš gāja bojā 2. pasaules karā, laikam tā arī neieraudzījis savu dēlu, jo vācu armijā iesaukts 1943. gadā, kad 3. oktobrī Bauskā arī piedzima Uldis. Mamma Lilija strādājusi par mūzikas skolotāju un ērģelnieci, sākumā puika mācījās Īslīces septiņgadīgajā skolā, pēc diviem gadiem ar mammu pārcēlās uz Pilsrundāli, kur atkal aizvadīti divi gadi. Tad sekoja Bauskas 1. vidusskola, kur pilns vidusskolas kurss pabeigts 1961. gadā. Dumpis gan tolaik labprāt sportoja, spēlēja basketbolu, sapņoja par ģeogrāfijas fakultāti, un pats teicis, ka par aktieri kļuvis nejauši. Konservatorijā iestājeksāmeni notika pirms universitātes, jauneklis izturēja visus pārbaudījumus teātra fakultātē, bet neiekļuva starp laimīgajiem– tika uzņemts vien papilduzņemšanā, varbūt traucēja kautrība, varbūt pietrūka godkāres. Līdz šim Uldis Dumpis uzskata, ka teātris ir darbs – viņš nekad nav bijis sava svarīguma pārņemts un nav arī lomās iegājis tiktāl, lai būtu grūti atgriezties realitātē. Arī tāpēc jaunais aktieris sākumā nespēja apburt tik daudzus kā, piemēram, Ģirts Jakovļevs, taču Dumpim ticēja režisors Jaunušans, kas pamazām Uldi virzīja galvenajām lomām. Līdztekus veiksmīgiem aktierdarbiem teātrī, arī kinorežisori novērtējuši viņa talantu, atliek pieminēt vien kinolentes „Melnā vēža spīlēs”, „Nakts bez putniem”, protams, „Limuzīns Jāņu nakts krāsā” un „Pūt, vējiņi”, kur Dumpis spēlēja Didzi pārī ar kolēģi Ģirtu Jakovļevu kā Uldi. Nu abi atkal ir uz skatuves jaunajā Nacionālā teātra iestudējumā „Pūt, vējiņi”, un nu dzirdēsiet kā abi kādreiz arī dziedājuši kopā – tas notika lugā „Kavalieru viltība” 1975. gadā ar Mārtiņa Brauna mūziku, kur Dumpis atveidoja Frensisu Ārčeru – sveicot aktieri 75. jubilejā, skanēs dziesmiņa "Jampidl".