Tuvojas Mātes diena, svētki, kad godinām savas māmiņas, un kāda skaista dziesma par šo tēmu būs īstā reizē. Vispopulārākie mātēm veltītie skaņdarbi, protams, ir Raimonda Paula „Dziesma nenosalst” un Ivara Vīgnera „Mātei”, kā arī Adriana Kukuvasa dziesma „Atgriežoties”, un manā bērnībā ļoti iemīļota bija arī Elgas Igenbergas dziesmiņa „Tikai vienu vītolzaru”, ko skandēja Vera Singajevska.

Šoreiz kāds nedzirdēts skaņdarbs, tas būs komponista Ungara Savicka sacerējums, tad nu daži vārdi sakāmi par viņa māmiņu Anitu. Viņas dzimta cēlusies Ainažu pagasta Mērnieku ciemā. Brīvvalsts laikā Anitas tēvam tika piešķirta zeme pie Rēzeknes, Dricānos, uz kurieni tad visa ģimene pārcēlās. Izglītības un skatuves alkās gadu pēc kara beigām Anita Mozga iestājās Dailes teātra 2. studiju, mācīdamās kopā ar Viju Artmani, Rasmu Rogu, Valentīnu Skulmi un citiem. Studiju 1949. gadā beidza 26 jaunie aktieri, Anita nosvinēja kāzas ar Anti Savicki, un tā iznāca, ka jaunā aktrise Dailes teātrī nostrādāja vien gadus divus – līdz vienīgā dēla piedzimšanai 1952. gada 24. jūnijā. Pie sava neparastā vārda Ungars Savickis ticis, pateicoties neredzīgam ungāru pianistam, par kura koncertu viņa mamma bija sajūsmā.

Kad dēls paaugās, Anita atmeta ar roku teātrim un sāka strādāt Mākslas darbinieku namā par masu sektora vadītāju, vēlāk bija direktore Valsts Akadēmiskajā korī, pensijas gados - meiteņu korī „Rīga”, un mammas profesijai un skatuviskajai ievirzei, inteliģento draugu un paziņu lokam noteikti bija liela ietekme uz Ungara Savicka profesijas izvēli un turpmākajām radošajām gaitām. Kopš bērnības ieelpotā skatuves dēļu un priekškara putekļu smarža jau bērnībā „saindēja” ar teātri, un visu savu skaņraža mūžu Savickis aizvadījis ciešā saistībā ar Latvijas radio teātri.

Par muzikalitātes trūkumu dzimtā nevar sūdzēties arī šīs Ungara Savicka dziesmas „Veltīts mātei” izpildītāja, dziedātāja Aija Kukule, jo dziedāšanas gēns piemita visai Atašienes Kukuļu dzimtai. Viņas vecāki dziedājuši baznīcas korī, ģimenē skanēja lustīgās un sentimentālās latgaliešu tautasdziesmas. Aijas mamma savulaik mācījusies Rēzeknes skolotāju institūtā, vēlāk strādāja bērnudārzā, un, protams, bija laimīga, ka meita kļuvusi par skolotu mūziķi – kordiriģenti un dziedātāju. Taču reiz mātes un meitas attiecībām pārskrēja „melns kaķis”. Kad Kukule jau bija pieņemta darbā Latvijas filharmonijā un gatavojās savam pirmajam lielajam koncertam – Raimonda Paula un Imanta Ziedoņa kopīgajam autorvakaram, kur Aijai bija uzticēts dziedāt dziesmu „Caurvējā”, mamma no Atašienes bija atvedusi sūri, grūti gādātu tolaik moderno krimplēna audumu, lai meita varētu pašūt kārtīgu koncertkleitu. Taču Rīgā mode bija drusku citāda, Filharmonija pati gādāja par Aijas tērpu, kas mammu, protams, sarūgtināja.

Ar laiku Aija Kukule kļuva par etalonu ģērbšanās stilā, par ko noteikti lepna bija arī Aijas mamma, un nu dziedātājas balss skanēs Ungara Savicka skaņdarbā Veltīts mātei, kas ieskaņots 1980. gadā. Dziesmai izmantots Ilgas Rudenes dzejolis, kuru Ungars atradis 1979. gadā laikraksta „Dzimtenes balss” publikācijā.