Mūsu džeza un estrādes vecmeistaram Zigurdam Rezevskim tuvojas 80. jubileja, un, tai gatavojoties, pārskatīsim viņa komponista pūru, kurā atrodami vairāki brīnišķīgi skaņdarbi. Īsts uzplaukums mūziķa daiļradē sākās pagājušā gadsimta 70. gados, kad viņš pievienojās Latvijas radio un TV estrādes un vieglās mūzikas orķestrim bundzinieka amatā.

Kā tad Rezevskis nonāca pie sitaminstrumentu spēles? Viņa vecāki, cirka akrobāti, izšķīrās, kad Zigurds bija mazs, un tēva vietu aizpildīja mammas brālis Andrejs Jumtiņš, kas spēlēja klavieres, akordeonu, saksofonu, klarneti un citus instrumentus. Jumtiņš muzicējis dažādos klubu orķestros, tostarp Rīgas estrādes orķestrī, vēlāk – pūtēju orķestros.

Zigurds sāka skolas gaitas 24. vidusskolā, un vienudien tēvocis aizveda puiku uz Emīla Dārziņa speciālo mūzikas vidusskolu. Andrejs Jumtiņš ieteica spēlēt klarneti, pirmajos gados tā arī notika, taču šis instruments krustdēlam ne visai patika. Tika izmēģināts kontrabass, līdz Zigis atrada savu aicinājumu – bungas! Par viņa skolotāju kļuva operas orķestra mūziķis Pēteris Šāvējs, pie kura Rezevskis mācības turpināja arī konservatorijā, kurā iestājās tūdaļ pēc dārziņskolas.

Sitaminstrumentu spēlē bija jāapgūst kā galvenais priekšmets, taču jebkuram mūzikas skolas audzēknim obligāti jāvingrinās arī klavierspēlē. Tā nu ar laiku Zigurds jutās vienlīdz veiksmīgs pie bungu komplekta un arī pie klavierēm. Tās spēlējot, arī radās ne tikai improvizācijas, jo Rezevskis līdzīgi vienaudžiem aizrāvās ar džezu, bet arī jaunas melodijas. Atlika tikai piemeklēt dzeju, un toreiz Zigurds sadarbojies ar dzejnieku Ziedoni Purvu, kad 1977. gadā dzima "Meitenes dziesma". To nodziedāja Latvijas radio sieviešu vokālais ansamblis.