Nākošais septembra jubilārs, par kura daiļradi stāstīšu šovakar, pieskaitāms latviešu džeza vecmeistaru pulkam, no kura ierindā palikuši vairs tikai nedaudzi. Izcilais trompetists Aivars Krūmiņš 9. septembrī svinēs 75. jubileju, un viņa vārds latviešu estrādes mūzikas vēsturē iegājis gan saistībā ar Krūmiņa komponētajām dziesmām, gan darbību Rīgas estrādes orķestrī.

1941. gada 9. septembrī dzimušais Aivars Krūmiņš, jau mācīdamies Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas trompetes klasē, aizrāvās ar džezu un iesaistījās dažnedažādos deju vakaru ansambļos un orķestros, kuros pakāpeniski izkristalizējās izcilākie džeza mūziķi un improvizētāji. Viņi, tostarp Krūmiņš, kļuva par pamatsastāva mūziķiem gan Rīgas estrādes orķestrī, gan vēlāk Latvijas radio un TV estrādes un vieglās mūzikas orķestrī. Krūmiņš trompeti spēlējis arī Ivara Vīgnera džeza kvintetā un Raimonda Paula džeza kvartetā.

Pirmoreiz konservatoriju Aivars Krūmiņš pabeidza 1967. gadā, kad arī kļuva par Rīgas estrādes orķestra trompetistu, bet mūzikas augstskolā viņš mācījies divreiz – 70. gados iestājās komponistos. Tas bijis modes vilnis, ka jauniem estrādes skaņražiem – Krūmiņam, Gunāram Freidenfeldam, Jānim Sildegam un citiem – nepieciešama pieklājīga izglītība. Savus pirmos skaņdarbus ievērojamais džeza trompetists radījis jau 60. gados, piemēram, 1966. gadā kopā ar Ivara Vīgnera džeza ansambli iemūžināta Aivara Krūmiņa instrumentālā kompozīcija Dāvana. 70. sākumā kopā ar Rīgas estrādes orķestri vairākas Krūmiņa kompozīcijas ieguva itin plašu popularitāti, to vidū Noras Bumbieres dziedātās dziesmas Pasaka, Tāds vakars un citas.

Krūmiņš gan savu komponista diplomu tā arī nav dabūjis, tāpat kā Raimonds Pauls. Aivars rakstījis sonātes un fūgas, bet, būdams slinks pēc dabas, netika galā ar „simfoniskajiem palagiem”. „Aivar, nu nevar tā, ka tu pie manis atnāc pēdējā mirklī un tikai tad redzu, ko tu esi uzrakstījis,” viņam aizrādījis kompozīcijas pedagogs, teju vienaudzis un arī džeza mīļotājs, skaņradis Ģederts Ramans.

Kā trompetists Aivars Krūmiņš strādājis arī Latvijas nacionālajā simfoniskajā orķestrī, taču viņa lielā mīlestība bija džezs, ko varēja spēlēt REO, un 70. gadu sākumā, pēc Raimonda Paula aiziešanas, Aivars Krūmiņš kļuva par Rīgas estrādes orķestra muzikālo un māksliniecisko vadītāju. 1974. gadā mūziķis kļuva par pūtēju orķestra Rīga trompešu grupas koncertmeistaru, arī turpmāk darbojoties vairākos savas daiļrades virzienos, tostarp vairāki gadudesmiti aizvadīti pedagoģiskajā darbā.

Starp citu, vienlaikus ar Uldi Stabulnieku Aivars Krūmiņš komponēja pirmos blūzus latviešu populārajā mūzikā, un kā sveiciens lieliskajam trompetistam un komponistam 75. jubilejā jubilejā lai skan viņa 1978. gadā radītais blūzs Septembra lirika ar Pētera Zirnīša dzeju – pie mikrofona Nora Bumbiere.