Ne tikai laikabiedri, bet it visi latviešu estrādes klasikas cienītāji noteikti joprojām spilgti atceras 60. un 70.gadu latviešu estrādes zvaigzni Lolitu Vambuti. Viņas lieliskā, sievišķīgām vibrācijām bagātā balss apbūra klausītājus gan tad, kad Lolita radio un televīzijas pārraidēs un koncertos dziedāja duetā kopā ar māsu Regīnu, gan tad, kad viņa Latvijas radio studijā jau pati ieskaņoja savas dziesmas un veidoja lieliskas koncertfilmas Latvijas televīzijā, turklāt bija Ādažu ansambļa Suvenīrs soliste, kļūdama par festivāla Liepājas dzintars labāko dziedātāju 1972. gadā. Un līdzīgi savam vienaudzim Maestro Raimondam Paulam arī Lolita Vambute joprojām čakli strādā vai ikdienu – vingrina balsi un klavierspēli, retumis uzstājas koncertos, bet tikai šodien, 29. augustā radio studijā izskanējis viņas pirmais lielais solokoncerts dzimtenē. Tas tika sarīkots ar VKKF atbalstu un izskanēja tiešraidē Latvijas radio 3 Klasika par godu mākslinieces nule kā nosvinētajai 80. jubilejai.

Jā, dziedātāja un komponiste Lolita Vambute ir viena no tām retajām dāmām, kas nebaidās no sava iespaidīgā gaduskaitļa, turklāt izskatās un jūtas apbrīnojami labi. Tikpat apbrīnojama ir mākslinieces mērķtiecība ceļā uz mūzikas virsotnēm – 1936. gada 28. augustā dzimusī Lolita uzaugusi trūcīgos apstākļos, kad mācības mūzikas skolā nebija pieejamas. Meitene savā nodabā spēlēja klavieres un par mūziku tikai sapņoja. Tad kopā ar māsu Regīnu Lolita nolēma, ka varbūt varētu mācīties dejot un devās uz Rīgas elektromehāniskās rūpnīcas klubu, kur deju ansamblis bija pilns, bet māsām Vambutēm piedāvāja dziedāt ansamblī.

Tas bija liktenīgs pavērsiens jaunietes dzīvē, jo māsas Vambutes drīz vien nonāca pieredzējušās pianistes un komponistes Elgas Igenbergas rokās, kas sniedza nenovērtējamu pieredzi un skolu, mudināja Lolitu mācīties tālāk un ieteicas kokles klasi Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, jo Vambutes pianistes prasmes nebija klavieru nodaļai atbilstošas. Lolita ātri vien apguva kokles tehniku, taču iestājeksāmenos pedagogi pamanīja Vambutes izcilās dotības un ieteica mācīties mūzikas teorijas nodaļā, kur tika likti pamati arī kompozīcijā. Vienlaikus arvien populārāks kļuva māsu Vambutu duets, meitenes filmējās arī televīzijā, uzstājās neskaitāmos koncertos daudzviet Latvijā.

1963. gadā Lolita iestājās Latvijas Valsts konservatorijas Kompozīcijas nodaļā, kļuva par profesora Jāņa Ivanova klases audzēkni un augstskolu absolvēja ar pilnskanīgu simfonisko poēmu, kas iemūžināta ierakstā Latvijas radio.

Vambutes pirmās pašas komponētās estrādes dziesmas 70. gadu sākumā radio iedziedāja Margarita Vilcāne, bet uz skatuves tās skanējušas jau agrāk – 60. gadu beigās vairākas Lolitas sacerētās melodijas estrādes dziesmu un izpildītāju konkursos izpildīja Velga Eisaka un Zigfrīds Račiņš un ieguva godalgotas vietas. Kad 70.gadu sākumā Vambute pati ķērās pie savu dziesmu ieskaņošanas, viņas talants drīz vien uzplauka visā krāšņumā.

70. gadu beigās muzikologs un komponists Oļģerts Grāvītis un komponists Marģeris Zariņš mudināja Lolitu iesniegt dokumentus uzņemšanai Latvijas PSR Komponistu savienībā. Lolita gan nebija tas cilvēks, kas visiem spēkiem rautos kļūt par šīs radošās savienības biedri, turklāt viņa allaž bijusi ļoti paškritiska, savus ierakstus Latvijas radio viņa slīpēja līdz pilnībai. Komponiste bija pirmā, kas skaņās tvēra Māras Zālītes dzeju, ar kuru tapušas labi pazīstamās dziesmas Es neesmu burve, Es nelūdzu tev, Debesis ir kaķu saskrāpētas un citas, kas nereti skanējušas arī programmā Zelta graudi. Publikas mīlestību iekaroja arī Vambutes dziesmas Mana labā zeme, Pīlādžu vīns, Tie sienāži un citas, kurās jaušama simfoniskās mūzikas elpa. Tās nebija dejojamas meldijas, bet augstas klases kompozīcijas.

Diemžēl pēc tam, kad Vambute 80. gadu sākumā emigrēja uz tolaik Federatīvo Vāciju, viņas brīnišķīgās koncertfilmas Latvijas televīzijā tika izdzēstas. Par laimi kādi īpaši labvēļi nosargājuši viņas ierakstus radio, no kuriem zudībā gājuši vien daži. Un Lolita Vambute burtiski bija spiesta emigrēt, jo pēc atteikuma sadarboties ar čeku lielās skatuves Latvijā viņai kļuva neaizsniedzamas.

Vācijā māksliniece strādāja par klavierskolotāju un vokālā ansambļa vadītāju, un jau kopš 90. gadiem bieži vien iegriežas Rīgā, kur šad tad uzstājusies ar koncertiem. Arī pēdējos gados mākslinieces balss bijusi dziedama festivālā Bildes, Siguldas bigbenda koncertos, Berga bazāra vasaras koncertos un citur.

Sveicot Lolitu Vambuti 80. šūpuļsvētkos jāatgādina, ka tieši viņa bija pirmā, kas aizsāka šobrīd populāro un pašsaprotamo tradīciju, ka daiļā dzimuma pārstāves pašas komponē un pašas dzied, bet 70. gadu sākumā tā bija īsta revolūcija. Un tā – lai skan Lolitas Vambutes 1972. gada sacerējums un ieskaņojums, kas tapis kopā ar Jāņa Sildega vadīto vokālo ansambli 4+4, kurā šad tad dziedāja pati Vambute. Protams, spēlē Latvijas radio un TV estrādes un vieglās mūzikas orķestris – skan dziesma Tuvums ar Ziedoņa Purva dzeju pirmoreiz.