Varbūt kādam dzejnieka Jura Helda vārds liksies svešs, taču, ja nosaukšu Imanta Kalniņa dziesmas Es redzēju sapnī, Gadi, Sniegbaltītei, tad noteikti uzreiz ausīs ieskanēsies Helda zīmīgās dzejas rindas, kuru dēļ viņš literātu aprindās brīžam dēvēts par sirreālistu. Varbūt, pateicoties dziesmas Es redzēju sapnī atskaņojumam Dziesmu svētku Jauniešu koncertā Skonto stadionā, kāds no dziedātājiem painteresējās, kas īsti bijis Zālamans, un 20. jūlijā dzejniekam, dramaturgam un aktierim Jurim Heldam svinama 75. jubileja.

Viņš dzimis aktiera ģimenē Jelgavā, mācījies Vilcē, Rīgā, Smiltenē, 1970. gadā beidzis Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti un līdz pat 1991. gadam bija štata aktieris Valmieras teātrī. Helda pirmā publikācija ir dzejoļu kopa 1967. gadā laikrakstā Literatūra un Māksla, pēc kuras viņam piezvanīja komponists Romualds Jermaks un palūdza atļauju komponēt dzejoli Tikai nakts. Tā tapa Noktirne ērģelēm un tenoram ar kori, kuru pirmoreiz koncertā izpildīja Jānis Zābers, bet skaņuplatē iedziedāja Kārlis Zariņš. Savukārt iepazīšanās ar komponistu Imantu Kalniņu notika krietni vēlāk, kad viņš ciemojās Valmierā un komponēja mūziku izrādei, kurā piedalījās arī Juris Helds. Dzejnieks nekad nav rakstījis vārdus jau gatavai melodijai, tātad skaņražiem nākas izmantot viņa radītos dzejoļus, ko darījis arī Artūrs Maskats un citi. Vairākus Jura Helda dzejoļus lietā likusi arī grupa Kantoris 04, latviskojot ārzemju dziesmas.

Heldam izdoti apmēram 10 dzeju krājumi, tāpat viņš sacerējis apmēram 10 lugas, viņa dzeja publicēta lietuviešu, krievu, gruzīnu, dāņu valodā. Un, ja parādās kāda iedvesmas dzirkstele, Juris Helds pūlas to noķert un top atkal jauns dzejolis. Sagaidot dzejnieka, aktiera un dramaturga 75. jubileju lai šovakar skan viņa kopdarbs ar Imantu Kalniņu Austras Pumpures priekšnesumā. Dziesma Fatamorgana tapusi kā veltījums slavenajam franču dzejniekam Šarlam Bodlēram.