Kā gan lai mēs palaistu garām Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģenta, koru dibinātājs un diriģenta Edgara Račevska 80. jubileju, kas gan nosvinēta jau 11. jūlijā, taču šomēnes jubilāru tik daudz, ka nebūs pat vēlu par to atgādināt arī šodien. Ar Latvijas radio Edgars Račevskis vienots ilggadējām un ciešām saitēm – vairāk nekā 20 gadu garumā viņš bija Latvijas radio kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents, un radio koris vai tā grupas piedalījušies daudzos jo daudzos populārās mūzikas ieskaņojumos.

Maestro Račevskis dzimis 1936. gada 11. jūlijā Skrundā skolotāju ģimenē, mūzikas skolā puika lāga nav gribējis mācīties, labi, ka mamma skubinājusi. Interesanti, ka Edgara Račevska mūziķa talanta saknes sākas nevis ar viņa vecākiem, bet gan ar viņa vectēvu, mātes tēvu – Vili Panteloviču – ērģelnieku, dziedāšanas skolotāju, kora, dramatisko pulciņu vadītāju, pagasta skrīveri un baznīcas pērminderi. Edgara māte
Olga Račevska bija viena no astoņiem bērniem kuplajā ģimenē, un arī viņai bija plašs darbības lauks: ērģelniece, dziedāšanas skolotāja, kora, deju un dramatisko pulciņu vadītāja, angļu un vācu valodas skolotāja. Un tieši mātes pamudinājums bija izšķirošais, kad padsmitnieka vecumā Edgars plānoja iestāties tehnikumā, lai kļūtu par mehāniķi un traktoristu, bet Olga skubināja, lai dēls dodas mācīties Liepājas mūzikas vidusskolā.

Taču jau 1954. gadā Edgars Liepāju pameta, lai dotos uz Rīgu, iestājās Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, pēc kuras beigšanas studēja kordiriģēšanu jau Latvijas valsts konservatorijā. 1959. gadā Račevskis bija vīru kora Gaudeamus dibinātājs, šo kora kolektīvu viņš vadīja līdz pat 1996. gadam. Račevskis dibinājis arī

korus Sonore, Vanema, Atzele un Rīgas Latviešu biedrības Nacionālo vīru kori, bijis Dziesmu svētku virsdiriģents kopš 1970. gada, sacerējis skaņdarbus korim un veidojis aranžējumus.

1977. gadā diriģents ticis pie Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukuma, 1993. gadā saņēmis Lielo mūzikas balvu. Jāpiemin arī pedagoģiskais darbs 30 gadu garumā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, pateicoties mūzikai mēroti tāli ceļi pasaulē…

Ar Latvijas radio kori Edgars Račevskis ir ierakstījis radio fondos ap astoņdesmit skaņuplatēm – tajās skan latviešu mūsdienu un klasiskā mūzika, un jo cieša sadarbība viņam izveidojās ar Maestro Raimondu Paulu, sākot ar himnu Manai dzimtenei, kur Norai un Viktoram piebalsoja radio koris, tāpat kā filmā Melnā vēža spīlēs. 1984. gadā tieši radio korim Raimonds Pauls sacerēja dziesmu ciklu ar Jāņa Petera dzeju, un par godu Edgara Račevska 80. jubilejai šovakar dzirdēsiet šī cikla daļu Naktstaureņi pirmoreiz.