„Mūzika un mīlestība izskaidro visu. Tā visu laiku jāmeklē un jāspodrina, jo neviena patiesība nav pastāvīga. Arī rokmūzikā pilnīgi ne par ko nevar teikt, ka tas ir pareizi. Viss ir atļauts, un neko nevar absolutizēt, jo nekas nav drošs, izņemot mīlestību. Tas, kas saviļņo, arī paliek. Tieši pēc šādas mūzikas es tiecos,” – šie ir komponista un mūziķa Uģa Prauliņa vārdi. Tie arī spilgti raksturo šī skaņraža radošo darbību gan rokmūzikā, gan akadēmiskajā žanrā, kaut gan Prauliņa gadījumā robežas starp vienu un otru nav strikti novelkama. 17. jūnijā Uģis nosvinējis apaļo 60. jubileju, un pēdējā gadudesmitā viņš pavisam attālinājies no rokmūzikas, kurā iedziļinājās visu savu zaļo jaunību, līdz gadiem 40.

Savas mūziķa gaitas ārpus dārziņskolā un vēlāk konservatorijā mācītajām gudrībām Uģis Prauliņs sāka rietumu ārtroka ietekmē – viņš spēlēja klavieres džeza kafejnīcā Allegro, muzicēja Limbažu kultūras nama ansamblī, līdz 70. gadu vidū kļuva par Jelgavas grupas Salve dalībnieku. Tur tapa sarežģīti džezroka opusi, savukārt jau vēlāk, 1982. gadā uzņemoties karavīru ansambļa Zvaigznīte vadību, Prauliņam savu muzikālo fantāziju nācās iegrožot praktiskākā līmenī, lai klausītājiem būtu saprotama viņa kompozīciju dziļā jēga. Uģa vadībā tika iestudēts slavenais Strēlnieku cikls ar latviešu strēlnieku un arī tautasdziesmām, ar kuru Zvaigznīte pārsteidza klausītājus un žūriju 1984. gada Latvijas pašdarbnieku skates finālā Liepājā. Kopā ar Zvaigznītes biedru, basģitāristu Andri Alviķi Uģis Prauliņš arī ķērās pie jauna ansambļa izveides, un 1986. gadā tika likti pamati grupai Vecās mājas.

Kaut gan Uģis Prauliņš ar lielu degsmi pats dziedāja savas dziesmas, tomēr prasījās pēc spilgta līderdziedātāja, un tāda meklējumi Veco māju gadījumā prasīja daudz laika. Grupā savus spēkus izmēģinājuši arī Andris Smetanko-Riekstiņš, Armands Zavadskis, Ivars Cinkuss un Ēriks Budēvics. Beidzot 1990. gadā par Veco māju solistu kļuva dziedātājs Imants Vanzovičs  – pirmajā acumirklī šķita, ka tapusi jauna, interesanta un daudzsološa savienība, taču jau pēc uzstāšanās tā gada festivālā Liepājas Dzintars Vanzovičs šo sadarbību pārtrauca.

Veco māju mūziķi čakli koncertēja arī ar pusakustisko folkmūzikas programmu, ar kuru apbraukāja vai puspasaules. Taču 1992. gadā Uģis Prauliņš beidza šo dzīves posmu, ar pilnu atdevi nododamies komponēšanai. Tiesa, rokmūziķa asinsriti skaņradis atjaunoja īslaicīgi uz albuma ierakstu vai kādu koncertu pievienodamies grupām Lādezers un Jauns Mēness. Un šajā gadsimtā Uģis Prauliņš arvien tuvāk virzījies mūsu akadēmiskā žanra pārstāvjiem, sacīdams ardievas savai trakulīgajai jaunībai, kas bija cieši saistīta ar Latvijas rokmūziku. Pieminot šo laiku un sveicot skaņradi 60. jubilejā lai skan 1990. gadā tapusī dziesma Akcelerācija ar Noras Kalnas vārdiem, kad Veco māju sastāvā darbojās dziedātājs Imants Vanzovičs.