„Agrāk, ja man bija mērķis, - es dabūju gatavu visu. Un tikai ar darbu. Jo kopš bērnības ticēju - ja godīgi strādāšu, man būs viss.” Šos vārdus sacījusi mūsu estrādes karaliene Margarita Vilcāne, kuras veikums, atšķirībā no viņas kolēģiem – Noras Bumbieres, Viktora Lapčenoka un Ojāra Grinberga diemžēl līdz šim nav aprakstīts kādā grāmatā.

Vairākas intervijas dziedātāja sniedza arī pērn, kad svinēja savu 75. jubileju, nekautrēdamās no iespaidīgā gadaskaitļa, un jubilejas Vilcāne ir paticis atzīmēt ar agrāk. Regulāri viņa rīkoja savus solokoncertus jeb benefices toreizējā Latvijas filharmonijas Lielajā zālē, tagadējā Lielajā ģildē, un centās talkā aicināt Latvijas radio un TV estrādes un vieglās mūzikas orķestri, kura vadītājs Alnis Zaķis bija Margaritas līdzgaitnieks kopš viņas solistes gaitām Rīgas estrādes orķestrī, sākot ar pagājušā gadsimta vidu. Taču vēl krietni pirms tam, 50. gadu nogalē toreizējā Muzikālās komēdijas jeb Operetes teātrī tika rīkota Ivara Mazura vadītā Rīgas elektromehāniskās rūpnīcas kluba orķestra Armatūra koncerti. Tajos dziedāja Armatūras solists Nikolajs Vēveris un jauniņā Margarita, īsu brīdi ar uzvārdu Bogoleiša, lai drīz vien atgrieztos pie dzimtā – Margarita Vilcāne.

Toreiz šajā, būtībā pašdarbnieku koncertā ar mirdzošu skatienu, kautrīgi devās zaļā tērpā ģērbusies astoņpadsmitgadīga meitene, lai pēc gadudesmita kļūtu par visā Latvijas republikā cienījamu un atzītu estrādes mākslinieci. Jau pašos dziedātājas gaitu sākumos Margaritai bija jāapgūst daudzveidīgs repertuārs, tolaik bija pieņemts dziedāt vairākās valodās – itāļu, krievu, un Vilcānei allaž paticis meklēt un atrast ko jaunu ne tikai latviešu skaņražu sacerējumu vidū, bet arī ārzemju mūzikā. Līdz ar to šīs mākslinieces ierakstu klāsts Latvijas radio skaņu arhīvā ir pārsteidzoši daudzveidīgs – latviešu, padomju un ārzemju autoru dziesmas, kuru skaits mērāms ne jau desmitos, bet simtos. Un, piemēram, tā arī palikušas neieskaņotas trīs dziesmas, kuras 1986. gada beneficei Margaritai komponēja Zigmars Liepiņš. Toties 1983. gadā tapis šis ieraksts, krievu padomju autora Viktora Radziontkovska dziesma Laimes mirkļi Alfrēda Krūkļa atdzejojumā, un šo skaņdarbu šovakar dzirdēsiet pirmoreiz.