Šīs nedēļas nogalē Rīga atkal dimdēs, jo līdz ar koru kariem 29. jūnijā un atklāšanas koncertu un dalībnieku gājienu 30. jūnijā savu skanējumu sāks XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki. Tie risināsies līdz pat 8. jūlijam, un šogad tikšot uzstādīts jauns daudzskaitlības rekords ar 43 290 dalībniekiem, kuru vidū būs 16 500 kordziedātāji no 427 koriem un 18 174 dejotāji no 739 kolektīviem. Sarēķināts, ka svētkos piedalīsies dalībnieki no 118 Latvijas pašvaldībām un 21 pasaules valsts.

Septiņās dienās notiks vairāk nekā 54 pasākumi – skanēs koru, deju, pūtēju orķestru, kokļu, tautas mūzikas, vokālo ansambļu, folkloras kopu u.c. koncertprogrammas, notiks latviešu tautas tērpu skate, tautas lietišķās mākslas izstāde un amatierteātru izrādes. Svētkus klātienē maksas un bezmaksas pasākumos varēs vērot 500 000 apmeklētāju, bet ar televīzijas starpniecību ikviens. Daži no sarīkojumiem izskanēs nebūt ne akadēmiskā gaisotnē, piemēram, ar jaunās paaudzes līdzdalību iestudēts mūzikls „Brīnumputns”, kura autori ir Alberts Legzdiņš, Arnolds Auziņš, Andrejs Jansons. Iestudējums pulcēs 60 vidusskolas un augstskolas vecuma jauniešu  – dziedātāju, dejotāju un orķestra mūziķu no ASV, Kanādas un Latvijas.

4. jūlijā un 8, jūlijā Vērmanes dārzā skanēs dziesminieku koncerts „Austraskoks”, kura dalībnieku vidū Arnis un Laima Miltiņi, Agita Kaužēna un citi austrasbērni, kā arī Helēna Kozlova, Laine Ligere, Brāļi Ziemeļi, Ēriks Loks un citi. Turpat, Vērmanes dārzā 6. jūlijā pulcēsies dažādas ar tautas mūziku saistītas vienības – folkloras kopas, arī sadzīves mūzikas kapelas, un šajos koncertos ieejas maksa netiks prasīta.

Protams, ar svētku dalībniekiem varēsiet iepazīties arī Latvijas radio 2 pārraidēs – Baiba Palkavniece studijā uz sarunu aicinās dažādus korus, ansambļus un to diriģentus, savukārt Velga Vītola darbosies īpašā Latvijas radio teltī, tā teikt, iejūtoties notikumu epicentrā, lai pie mikrofona lūgtu visdažādākos ar svētku norisi saistītos ļaudis no dziedātājiem līdz pastalu darinātājiem. Jā, gan Jāņi, gan, protams, Dziesmu svētki ir laiks, kad ikvienam var ieteikt uzvilkt tautastērpu un piedalīties mūsu dziesmu un deju godināšanā, kas darīts jau vairāk nekā 100 gadu garumā.

Kaut gan svētku repertuāra pamatu pamats ir tautas mūzika un akadēmiskā žanra skaņražu veikums, jau kopš Raimonda Paula debijas dziesmu svētkos 1973. gadā Mežaparka estrādē ieskanas arī pa populārās un pat rokmūzikas melodijai, nemaz nerunājot par 2003. gada Jauniešu koru koncertu, kurā dziedātāji muzicēja kopā ar Latvijas populārajiem dziedoņiem. Arī 2001. gadā, kad tika sarīkoti ārkārtas – Rīgas 800. jubilejai veltītie dziesmu svētki – repertuārā tika iekļautas varbūt negaidītas melodijas, piemēram, Imanta Kalniņa sacerētā "Lilioma dziesma", noslēguma koncertā skanēja arī šī Artūra Maskara kompozīcija ar Ojāra Vācieša dzeju - „Vecās Rīgas likteņdziesma”.