Jādomā, ka mūzikas mīļotājiem nebūs svešs slavenā mūziklu un rokoperu autora Endrjū Loida-Vēbera vārds – komponists 22. martā svin 70. jubileju, un ne vienreiz vien Loida-Vēbera darbi iestudēti arī Latvijā. Pasaules slava pie komponista atnāca līdz ar 1970. gadā sacerētu rokoperu „Jēzus Kristus – Superzvaigzne”, pēc kuras Loidu-Vēberu iepazina arī pie mums. Sekojuši daudzi ievērojami un skaistām melodijām pārbagāti mūzikli – „Operas spoks”, „Kaķi”, „Evita”, protams, slavenais „Rekviēms”, un turpmāk ne viena vien komponista spējas pielīdzinātas tieši Loida-Vēbera melodiķa talantam, kas muzikāli skatuvisko darbu jomā kļuvis par kvalitātes etalonu.

Ebreju izcelsmes britu mūziklu ģēnijs Endrjū Loids-Vēbers dzimis 1948. gada 22. martā muzikālā ģimenē – viņa tēvs bija profesors teorijas un kompozīcijas klasē Londonas mūzikas koledžā, māte nodarbojās ar dziedāšanu un vijoļspēli. Endrjū tante bija aizrāvusies ar muzikālo teātri, zēnu ļoti ietekmēja no Amerikas nākušie slavenie mūzikli kā Mana skaistā lēdija, Vestsaidas stāsts vai Mūzikas skaņas. Jau apmeklēdams skolu Vestminsterā, Loids-Vēbers sāka sacerēt mūziku skolēnu uzvedumiem, sekoja mācības Oksfordā, Magdalēnas koledžā, kur Endrjū sastapa savu turpmāko daiļrades partneri, dzejnieku Timu Raisu, taču koledžu tā arī nepabeidza.

Domubiedri uzsāka darbu pie sava pirmā kopīgā mūzikla „Tādi kā mēs” – „The Likes Of Us”, skatuvi tas gan neieraudzīja, un daudz labāk klājās abu jaunekļu 1968. gada kopdarbam – mūziklam „Jāzeps un brīnumsapņu mētelis”, kas vēstīja par Bībeles varoņiem: Jēkabu un viņa dēlu Jāzepu. Jauns pakāpiens, protams, bija 1971. gadā tapusī rokopera „Jēzus Kristus – Superzvaigzne”, kas Loidam-Vēberam dāvāja pasaules slavu. 1985. gadā sacerēts izcilais Rekviēms.

Atgriežoties pie Endrjū Loida-Vēbera darbu iestudējumiem Latvijā – pirms apaļiem 10 gadiem Dailes teātrī tika uzvests jau pieminētais mūzikls „Jāzeps un brīnumsapņu mētelis” ar Juri Vizbuli galvenajā lomā. Tas bija stāsts par iztēli un fantāziju, uzdrīkstēšanos būt citādākam nekā pārējie, un izrāde Dailē izdevās ļoti krāšņa un muzikāli pilnskanīga. Togad, svinot komponista 60. jubileju, Valsts akadēmiskais koris Latvija ar solistiem atskaņoja Rekviēmu, un Loida-Vēbera mūzika daudzkārt skanēs šogad, atzīmējot izcilā melodiķa 70. jubileju. Un kāds viņa sacerējums jau šovakar – Latvijas radio skaņu arhīvā atradu fragmentu „Sirds, izlem to” no mūzikla „Zvaigžņu ekspresis”, šī dziesma skan mūzikla 1. cēlienā ar nosaukumu „Make Up My Heart”, un šovakar to dzirdēsiet Indras Lintiņas priekšnesumā 1994. gada ieskaņojumā kopā ar Latvijas radio bigbendu.