Izcilais džezmenis Gunārs Rozenbergs bija simbols veselam laikmetam latviešu džeza mūzikā – vienā personā bija apvienojušies neticami apdāvināts trompetists, komponists, diriģents un aranžētājs, kas spēja orķestrēt skaņdarbu, uzreiz izrakstot katra instrumenta partiju, nevis partitūru kopumā, turklāt – pie televizora sēžot. 23. martā svinama Rozenberga 70. jubileja, kas gan šoreiz netiks atzīmēta ar īpašu koncertu, kādi tika rīkoti iepriekš ik pa pieciem gadiem, un diemžēl jau 65. jubilejas sarīkojums notika jau bez paša gaviļnieka klātbūtnes. Pavisam drīz pēc ilgi gaidītās, tiesa, niecīgās pensijas piešķiršanas mūziķa šīszemes gaitas noslēdzās – tas notika 2009. gada 10. maijā.

Šogad aprit vēl kāda zīmīga gadskārta – tieši pirms 50 gadiem karavīru ansambļa Zvaigznīte džeza kvartets izcīnīja diplomu Tallinas džeza festivālā, kur lielu iespaidu atstāja gan Ulda Stabulnieka sacerējumi, gan Gunāra Rozenberga trompetes spēle un  improvizācijas. Taču par pirmo instrumentu Gunāram kļuva vijole, kas tika apgūta Rīgas 6. vidusskolā, tad sitamie instrumenti dārziņskolā un mediņskolā, bet trompetes spēle apgūta pašmācības ceļā.

Pirmo trompeti no klasesbiedra Rozenbergs iemanīja pret bungām. Viņš jaunībā, muzicējot restorānos, ir spēlējis arī klavieres un raustījis kontrabasu, prata arī pūst saksofonu un klarneti. Tā arī nepabeidzis mediņskolu Rozenbergs tika iesaukts armijā un nonāca karavīru ansamblī Zvaigznīte, ar kuru kopā togad uzvarēja festivālā Liepājas dzintars. Jau armijas laikā jaunais trompetists ar kinoaktiera ārieni sāka strādāt Radio un TV orķestrī, kļūdams par aktīvu aranžētāju. Kopš septiņdesmitajiem Rozenbergs aktīvi komponēja instrumentālu mūziku un džeziskas ievirzes dziesmas, aranžēja daudz citu komponistu, tostarp Raimonda Paula sacerējumus, darbojās džeza kvartetā 2R+2B un pie Radio orķestra izveidoja džeza bigbendu.

Kuriozi, ka visā toreizējā plašajā Padomju savienībā atzītais džeza mūziķis tikai 1980. gadā iestājās konservatorijā, lai beidzot tiktu pie augstskolas diploma, kuru arī veiksmīgi saņēma. 1982. gadā Gunārs beidzot oficiāli tika iecelts par Radio un TV estrādes orķestra diriģentu un amatā palika desmit gadus. Rozenbergs kā trompetists koncertējis daudzās pasaules valstīs, muzicējis kopā ar saksofonistu Grūveru Vašingtonu, jau šajā gadsimtā leģendārais mūziķis sadarbojās ar instrumentālo grupu Kuba un 2005. gada uzņēmās Mirāžas džeza orķestra vadību.

Līdztekus izcilajam muzikālajam talantam Gunārs aizrāvās ar lasīšanu, būtībā bija īsts grāmatu tārps un arī pats sacerēja pantiņus, viņš bija apveltīts ar izcilu humora izjūtu, kas atspoguļojās arī viņa skaņdarbu nosaukumos, bet brīvajā laikā labprāt ķimerējās ap dažādiem aparātiem. Tātad – 23. marts ir Gunāra Rozenberga 70. jubilejas diena, un šī fantastiskā mūziķa komponista portfelī ir arī mūzika teātra izrādēm, cikls Pasakas un nesakas, kas tapis ansamblim Dzeguzīte un Jānim Paukštello, kā arī 90. gados tapušais, tā arī neuzvestais, bet pilnībā aranžētais mūzikls Bovarī kundze. Bet tūdaļ varēsiet izbaudīt Gunāra Rozenberga virtuozo džeza aranžētāja un skaņraža stilu, kā arī humora izjūtu skaņdarbā Pinokio, kas 1983. gadā iemūžināts Latvijas radio studijā, un to šovakar Latvijas radio estrādes orķestra lielisko mūziķu sniegumā ar pašu Rozenbergu pie diriģenta pults.