Par dzejnieces un rakstnieces Māras Zālītes 65. jubileju jau tiek runāts labu laiku, jo tai par godu 17. februārī Ādažu kultūras namā ar pirmo koncertu tiks ieskandināts īpašs jubilārei veltīts teatrāls koncertuzvedums. Tā nosaukums Sapnis un mīlestība, uzvedumā izskanēs dažādu komponistu dziesmas, kuras tapušas ar Māras Zālītes dzeju.

Te gan jāatgādina, ka pirmā komponiste, kas ķērās pie 70. gadu vidū vēl maz pazīstamās Zālītes vārsmu iemūžināšanas dziesmās, bija Lolita Vambute. Turklāt viņas dziesmas tika nodēvētas par pārāk sievišķīgām, pretstatā padomju mūzikas kultūrā pieprasītajam augstajam idejiskumam. Taču Vambutes dziesmas ar Zālītes dzeju akceptēja ne tikai Komponistu savienībā, tās tika ieskaņotas radio studijā un kļuva visai pazīstamas, tostarp, Debesis ir kaķu saskrāpētas, Es neesmu burve, Ja tikai tagad, Es nelūdzu tev un citas. Savukārt ražīga sadarbība jau muzikālā teātra jomā Zālītei veidojusies ar komponistiem Raimondu Paulu mūziklā Meža gulbji, Zigmaru Liepiņu rokoperā Lāčplēsis un mūziklā Momo, Uldi Stabulnieku dziesmuspēlē Eža kažociņš. Īpaši jāizceļ auglīgais kopdarbs ar skaņradi Jāni Lūsēnu – Māra Zālīte bijusi libretiste un dzejniece vairākos Lūsēna mūziklos un rokoperās – Sfinksa, Kaupēn, mans mīļais, Hotel Kristina, Indriķa hronika, Neglītais pīlēns un Meierovics, jāmin arī abi Lūsēna un Zālītes lieldarbi bērniem – Putnu un Leļļu operas. Divus mūziklus – Tobago un Priekules Ikars kopā ar Māru Zālīti radījis Uldis Marhilēvičs, un arī Mārtiņa Brauna daiļradē ir mūzikls Suns un kaķe pēc Raiņa lugas ar Zālītes dziesmu vārdiem. Allaž šīs muzikālās izrādes bijušas publikas iemīļotas un dziesmas no tām savu turpinājumu piedzīvojušas jau ārpus uzvedumu ietvariem.

Jaunajā koncertstāstā Sapnis un mīlestība minēto izrāžu varoņus atveidos dziedātāji Andris Ērglis, Normunds Rutulis, Antra Stafecka, Dainis Skutelis, Anmary, Oranžo meiteņu trio un instrumentālā grupa Jāņa Strazda vadībā. Tiks pārstāvētas 20 izrādes un to mūzika, pēc pirmizrādes Ādažos koncertuzvedums būs klausāms Aizkrauklē, Rēzeknē, Kuldīgā, Ventspilī, Valmierā un citur, arī Rīgā, 26.martā kultūras pilī Ziemeļblāzma.

Tātad literāte Māra Zālīte ir dzimusi 1952. gada 18. februārī Krasnojarskā, jo viņas vecāki un vecvecāki tika izsūtīti, līdz ar to latvju tautas likteņgaitu sūrums tika piedzīvots uz pašas ādas un tāpēc Zālīte tik skaudri un atklāti par šo tēmu varējusi runāt savos darbos. Pirmie astoņi skolas gadi dzejniecei pagājuši Tukuma rajona Slampes ciemā, dzīvojot vectēva mājās Kalna Ķivuļos. Pēc pamatskolas Zālīte mācības turpināja Murjāņu internātskolā un pēdējā klasē jau sāka sacerēt dzejoļus. Skolas laikā rakstīta arī dienasgrāmata, par kuru interese zudusi līdz ar pašas sacerējumiem. 15 gadu vecumā viņa iestājās jauno literātu pulciņā, bet 1970. gadā – Latvijas universitātes filoloģijas fakultātē, kur studēja latviešu valodu un literatūru. Kļuvusi par jauno literātu studijas dalībnieci, Zālīte drīz vien sagaidīja savu pirmo dzejoļu grāmatu.

Pēc augstskolas beigšanas 1975. Māra Zālīte strādāja Rakstnieku savienībā, darbojās kā dzejas konsultante žurnālā Liesma, bet no 1989. gada līdz 2000. gadam bija žurnāla Karogs galvenā redaktore. Šie sausie fakti gan neatspoguļo ne nieka no tās popularitātes un lasītāju mīlestības, ko Zālīte piedzīvoja pēc Ulda Stabulnieka dziesmas Tik un tā iziešanas tautās un dramatiskās poēmas Pilna Māras istabiņa iestudējuma Jaunatnes teātrī. Zālīte bija modē, tika pielīdzināta teju vai Krišjāņa Barona fenomenam, par viņu runāja – sākās literātes ārzemju ceļojumi pie trimdas tautiešiem un par nākamo virsotni kļuva rokopera Lāčplēsis.

Māra Zālīte kļuva par simbolu tautas sirdsapziņai, latviešu sievietes tēlam, paraugu spējai apvienot dziļi filozofiskas atziņas ar demokrātisku, visiem saprotamu izteiksmi, spilgtu valodu. 18. februārī Mārai Zālītei būs 65. jubileja, pašlaik viņa strādā pie turpinājuma lasītāju iemīļotajam autobiogrāfiskajam romānam Pieci pirksti, bet šovakar lai skan dziesma ne no teātra izrādes, jo tās dzirdēsiet koncertuzvedumā Sapnis un mīlestība. Vārdu došu dziedātājai Aijai Kukulei, lai atskaņotu Artūra Maskata sacerējumu Lai mēnesim viegli, lai saulei ar Māras Zālītes vārdiem, kas radio studijā iemūžināts 1986. gadā, dzirdēsiet arī 7. februāra jubilāra, pianista Harija Baša spēli – viņam nosvinēta 55.