Ko jaunu mums sagatavojis nenogurdināmais Maestro Raimonds Pauls? Tā ir koncertprogramma No klasikas līdz…, kura pirmizrāde notika jau 28. oktobrī mūzikas namā Daile, bet tuvākie Paula koncerti gaidāmi 15. un 22. novembrī, jāsaka, ka biļetes jau izķertas. Muzicē Maestro šoreiz kopā ar daudzpusīgo dziedātāju Dināru Rudāni, un šajā emocionāli piesātinātajā programmā skan gan pasaules opermūzikas pērles, gan Raimonda Paula skaņdarbi. Koncertā Dināras balsij un Maestro klavierspēlei pievienojušies Raimondam Paulam uzticamie un ilggadējie domu biedri mūzikā - Raimonds Macats, Oskars Sproģis un Artis Orubs.

Šis koncertu nosaukums – „no klasikas līdz…” – ir simbolisks Raimonda Paula daiļradei kopumā, jo tieši tā attīstījās viņa muzikālais ceļš. 1949. gadā beidzis 7. pamatskolu, viņš skolas gaitas turpināja Emīla Dārziņa tolaik desmitgadīgajā mūzikas vidusskolā, 1952. gadā pabeidza vidusskolas vispārizglītojošo priekšmetu kursu un vēl gadu apmeklēja tikai mūzikas nodarbības, lai pēc iespējas labāk sagatavotos iestājpārbaudījumiem Latvijas valsts konservatorijā.

Augstskolas iestājeksāmenos Raimonds Pauls spēlēja Baha, Rahmaņinova, Prokofjeva un Bēthovena skaņdarbus, lieliski nokārtoja eksāmenus mūzikas teorijā un solfedžo, harmonijā un mūzikas literatūrā. Jauneklis kļuva par, jāsaka, ģeniālā pianista un koncertmeistara Hermaņa Brauna klavierklases studentu, bet jau pēc mācību otrās nedēļas sāka ballīšu pianista gaitas, protams, ar tolaik obligāto Konservatorijas rektora atļauju.

Pauls bija pianists Autodarbinieku kluba estrādes orķestrī, vēlāk Medicīnas darbinieku kluba orķestrī... Bija situācijas, ka profesors Brauns brauca pie sava palaidnīgā un džezu mīlošā studenta uz mājām, lūgdamies sagatavoties eksāmeniem, vairākkārt draudējusi izslēgšana no Konservatorijas disciplīnas pārkāpumu dēļ.

Beidzot studijas Latvijas Valsts Konservatorijas klavieru nodaļā 1958. gadā, Raimonds Pauls valsts eksāmenā nospēlēja Šopēna Polonēzi La bemol mažorā un Rahmaņinova Rapsodiju par Paganīni tēmu uz pieci ar krustu, bet tomēr izraudzījās šlāgermūzikas komponista ceļu. Pēc tam vairākkārt Pauls izteicis nožēlu, ka tolaik noraidījis iespēju studēt Ļeņingradā aspirantūrā – jauno mūziķi tad vairāk interesēja vieglais žanrs, viņš jau bija ierauts nebeidzamu koncertu un ballīšu virpulī un pat nespēja iedomāties, ka jāpamet jautrā dzīve un atkal jāmācās! Tāpat nepabeigtas palika kompozīcijas studijas pie profesora Jāņa Ivanova, kas, domājams, traucēja Raimondam Paulam pārliecinoši strādāt ar par dziesmu lielākas formas skaņdarbiem.

No klasikas gan maestro tā arī nav atvadījies – pēdējā laikā iestudētā populāru operu āriju programma kopā ar Latvijas radio bigbendu, apliecinot savu džeza stila improvizatora talantu, ir tikai maza daļa no tā, ko Pauls paveicis, popularizēdams klasisko mūziku. Tapušas Džordžam Geršvinam un Emīlam Dārziņam, kā arī Johanam Sebastjanam Baham veltītas programmas, iestudējumi, ieskaņoti diski. Un akadēmiskajam žanram pieskaitāma arī virkne Paula kamermūzikas darbu, arī vairākas kordziesmas, kā arī dziesmas, kas tapušas, piemēram, Elīnas Garančas balsij. Taču kāds vieglākas noskaņas piesitiens ieskanas arī tajās, jo ar populāro mūziku Maestro saaudzis kopš 13 gadu vecuma, kad sāka spēlēt klavieres, pavadot vingrotājus, dejotājus un vienkārši izklaides kārus ļaudis.

Tūdaļ skanošais skaņdarbs piederēs šai kategorijai – no klasikas līdz…, proti, atskatīsimies uz 30 gadus tālu pagātni, kad tapa Raimonda Paula un Jāņa Jurkāna mūzikls Vella būšana, kas nav pieskaitāms komponista veiksmēm. Šīs dziesmuspēles savārstītais sižets neatbilda publikas gaidām, kas tolaik vairāk orientējās uz nacionālās neatkarības sasniegšanu un dziesmoto revolūciju. Nebija uztaustīts arī saistošs sižeta pavediens, un mūzika būtībā kļuva par dziesmu parādi, kāda tā arī saglabājusies klausītāju atmiņā. Vienlaikus Vella būšana Paulam deva iespēju pievērsties džezam, kas 80. gados nebija īsti uzmanības degpunktā, tam iedvesmu sniedz Eināra Verro vadītā Rīgas džeza seksteta darbība – un šovakar seksteta sniegumā skanēs Raimonda Paula un Jāņa Jurkāna Smokinga dziesma no mūzikla Vella būšana.