Ik pa laikam Latvijas radio 2 fonotēka papildinās ar kādu vēsturisku un sen gaidītu ierakstu, un šovakar celšu jums priekšā kopiju no kādas 1985. gada skaņuplates. Tā būs Ulda Stabulnieka Klusā ar Imanta Ziedoņa dzeju, par kuras pievienošanu mūsu skaņu arhīvam paldies jāsaka muzikālās apvienības Vintāža vadītājam Rihardam Bērziņam.

Kad attiecas uz Tautas dzejnieku Imantu Ziedoni, tad Ziedoņa muzejs šomēnes atsāk Jēgpilno sarunu vakarus Visā Visumā, kuros ik ceturtdienu Imanta Ziedoņa birojā Rīgā, Aldaru ielā 5 notiks aktuālas, saistošas un jēgpilnas diskusijas, pirmā no tām, starp citu, tika veltīta mūzikas neredzamajai pusei.

Neskaidrojama, pat ne filozofiska, bet laikmeta kontekstā jaušama būtiska jēga bija arī Ulda Stabulnieka un Imanta Ziedoņa Klusajai dziesmai, kuru laikabiedri nolasīja rindās „turi savam sunim muti ciet”. Dziesmas ieraksts mistiski pazudis no radio skaņu arhīva, kā jau teicu, mūsu rīcībā ir tikai kopija no dziesmas, kas tika izdota 1985. gadā Stabulnieka pirmajā lielajā soloskaņuplatē. Tās nosaukums skanēja Tik un tā, protams, par godu slavenajam skaņdarbam ar Māras Zālītes dzeju, kas iespiests plates B pusē, kamēr visa A puse ilgspēlējošajā Melodijas melnajā vinila ripulī atvēlēta dziesmām no lugas Velna māceklis.

Platē iekļautas arī dziesmas Miers un Baltijas jūra, albuma ievadvārdu sacerēšana tika uzticēta nevis Zālītei, bet gan dzejniekam Knutam Skujeniekam, kura dzeja Stabulnieka sniegusi ierosmi ne viena vien skaņdarba tapšanā. Un jau pirmajā rindiņā Skujenieks pauž visbūtiskāko: „Uldis Stabulnieks saka par sevi: „Es spēlēju un dziedu dzeju”.” Jā, atšķirībā no dažiem amata brāļiem Stabulniekam iedvesmas avots allaž bijis teksts, tā tas ir ikvienā viņa kompozīcijā, arī šajā Klusajā, dziesmā ar Imanta Ziedoņa dzeju.