17. decembris ir Pētera Jurciņa dzimšanas diena, šogad tā būtu astoņdesmit piektā un, pirmkārt, jau atmiņas par šo dzejnieku un publicistu glabā viņa paša sacerētā dziesma Vālodzīte, kuru savulaik iemīļojām dziedoņa Žorža Siksnas priekšnesumā. Tolaik tā tika piedēvēta pat Maestro Raimondam Paulam, kas liecina par to, ka dziesma izdevusies lieliska, un tā ir populāra un iemīļota šobaltdien.

Dziesmas ar Pētera Jurciņa dzeju sacerējuši daudz latviešu skaņraži, tostarp Raimonds Pauls, kura Reiz dejojām valsi pirmais dziedāja Imants Skrastiņš. Jurciņa dzeju izmanojuši arī Elga Igenberga, Uldis Stabulnieks, Ungars Savickis, Jānis Sildegs, Imants Paura, Valdis Zilveris, Harijs Užans, Aldis Drēģeris un citi. Jurciņa vārdus savām dziesmām izraudzījušies arī akadēmiskā žanra meistari Ādolfs Skulte, Marģeris Zariņš.

Jurciņš pasaulē nācis 1932. gada 17. decembrī Ludzas apriņķa Nautrēnu pagasta Rogovkas ciemā amatnieku ģimenē. Beidzis Nautrānu vidusskolu, nākamais dzejnieks strādājis par tramvaja vadītāju Rīgā, tad pēc dienesta armijā pabeidza speciālo milicijas vidusskolu Kauņā un strādāja kriminālajā izmeklēšanā Aucē, Liepājā, Aizputē un Tukumā.

1960. gadā žurnālā Liesma publicēts pirmais Pētera Jurciņa dzejolis, veselam krājumam materiāls savākts tikai uz 1968. gadu, kad ar Mirdzas Ķempes atbalstu klajā nāca dzeju grāmatiņa Smagums. Tai seko vēl 6 dzejoļu krājumi, arī dzeju izlase un bērnu grāmatas, un pēc vairākiem darba gadiem Iekšlietu sistēmā 1979. gadā Pēteris Jurciņš kļuva par izdevniecības Liesma oriģinālās literatūras redakcijas vadītāju.

1987. gadā dzejnieks sāka strādāt Latvijas radio, kur līdz 1993. Jurciņš veidoja raidījumus par literatūru, arī aktuālām kultūras un sabiedriski politiskām tēmām, neatkarības gados viņš kļuva par pasniedzēju Policijas akadēmijā. Jau pulkvežleitnanta pakāpē būdams, Jurciņš dzīves pēdējos gados vadīja sabiedrisko lietu nodaļu Latvijas Policijas akadēmijā, bet brīvo laiku ziedoja jaunradei, un, kā jau minēju, daudz viņa dzejoļu savu skanējumu atraduši mūzikā. Mūžībā dzejnieks aizgāja 2004. gada 18. februārī. 2002. gadā izdotā Jurciņa dzeju grāmata Vasala, muos, vasals, bruoļ!  bija viņa sveiciens bērnībai un pateicība tai zemei, kurā viņš bija dzimis un kur atgriezās, lai paliktu Desetnieku kapos.

Un pieminot dzejnieku 85. jubilejā, šovakar klausāmies Imanta Pauras 1992. gadā ieskaņoto dziesmu Mani neskariet, paša komponista priekšnesumā.