Komponists Ģederts Ramans pieskaitāms latviešu estrādes celmlaužiem, un viņa mūzika regulāri skanējusi programmā Zelta graudi, taču šoreiz skaņradis jāgodina 90. jubileja – dzimšanas dienas datums bija 8. septembris, un ar skumjām jāsecina, ka Ramana daiļrade mūsdienu Latvijā ir piemirsta.

Savulaik, pagājušā gadsimta 60. gados uz Ramanu ar lielām cerībām raudzījās kā estrādes, tā akadēmiskā žanra cienītāji, vairākkārt viņš tika ievēlēts par Latvijas komponistu savienības priekšsēdētāju, aktīvi audzināja jauno komponistu paaudzi kā dārziņskolā, tā Latvijas konservatorijā. Un joprojām dzīvo un skan Ramana sirsnīgās jaunībā sacerētās dziesmiņas Man šodien 18 gadu, Veltījums skolai, Vakara saule, Tu aizgāji un citas.

1927. gada 8. septembrī Jelgavā dzimušā Ģederta Ramana tēvs bija ievērojams ģeogrāfs, vārdā arī Ģederts Ramans. Zēna vecāki bija muzikāli, mamma spēlēja klavieres – tēvs vijoli, un, kad 1936. gadā ģimene pārcēlās uz Daugavpili, Ģederts iestājās mūzikas skolā. Mācījās gan klavieru, gan vijoļspēli, saikne ar mūziku saglabājās arī, iestājoties Mežotnes lauksaimniecības vidusskolā, kur Ramans darbojās pūtēju orķestrī. Kad pēckara gados skolu pārveidoja par Saulaines lauksaimniecības tehnikumu, jauneklis tur vadīja muzikālo pašdarbību, un tolaik arī dzima pirmās paša kompozīcijas.

1947. gadā, nobriestot lēmumam par skološanos mūzikā, Ģederts Ramans iestājās J. Mediņa mūzikas vidusskolas kompozīcijas klasē, kur viņa specialitātes pedagogs bija Jānis Līcītis. Jaunais komponists papildus apguva arī klarnetes un akordeona spēli – tas palīdzēja iemanīties orķestrācijas smalkumos, un jau pēc 3. kursa Ramans bija gatavs stāties konservatorijā, kur studēja profesora Ādolfa Skultes vadībā. Līdztekus jau 1951. gadā jaunais komponists sāka strādāt kā skaņu režisors Latvijas radio, dažus gadus vēlāk par viņa darba vietu kļuva jau Latvijas televīzija, kurp skaņu režisora darbā Ramans arī tika norīkots pēc augstskolas beigšanas. Paralēli skaņradis aktīvi darbojās estrādes laukā ne tikai kā komponists, bet arī orķestra vadītājs, un Ramana kompozīcijas – gan dziesmas, gan instrumentālā mūzika, 50. gadu 2. pusē regulāri skanēja koncertos un radio, pateicoties Radio estrādes seksteta dibināšanai un Rīgas estrādes orķestra izveidošanai.

Tikmēr, sākot ar 1957. gadu, daudz darba tika ieguldīts simfoniskajā daiļradē – sacerētas kopā 9 simfonijas, Ramans kopa kordziesmas druvu, daudz komponēja teātrim un radio iestudējumiem, nešķirodams, kur novelkama robeža starp estrādi un klasiku. Radītas divas izrādes Operetes teātrī – Kaijas bez jūras un Sālsmaize Kartupeļu ielā, kā arī balets, sacerētas kantātes un dziesmas bērniem, līdz pat 70. gadu vidum ik pa brīdim uzrakstot kādu estrādes žanra dziesmu. Ģederta Ramana melodijas izpildījuši Edgars Zveja, Nora Bumbiere un Ojārs Grinbergs, Andrejs Lihtenbergs, Mirdza Kalniņa, Viktors Lapčenoks un daudzi citi, sarakstīta mūzika arī vairākām kinolentēm, un allaž Ģederta Ramana mūzika pārsteidza un iepriecināja ar bagātu fantāziju, skaistām melodijām un interesantiem aranžējumiem.

Šovakar, pieminot 1999. gada 22. jūlijā mūžībā aizgājušo komponistu, pedagogu, skaņu režisoru Ģedertu Ramanu 90. jubilejā, atskats uz viņa jaunību, kas aizritēja estrādes ritmos – skanēs 1959. gadā sacerētā Dziesma par Daugavas tiltu tolaik neaizstājamā dziedoņa un Operetes teātra aktiera Edgara Zvejas priekšnesumā.