22. aprīļa rītā latviešu estrādes cienītājus satrieca sēru vēsts – mūžībā aizgājis visu iemīļotais estrādes dziedātājs Ojārs Grinbergs, kurš pēdējos gados varonīgi cīnījās ar veselības problēmām. Tām spītējot, 2013. gadā Ojārs dziedāja savas 70. jubilejas koncertos, kas bija viņa pēdējā parādīšanās uz lielās skatuves. Uz tās aizvadīti 50 ražena darba gadi, kas aiz sevis atstājuši divus simtus skaņu ierakstu, skaņuplates, simtiem koncertu un nedziestošu publikas mīlestību. 1942. gada 19. novembrī dzimušais Grīziņkalna zēns bija izcils meistars vieglajā – grūtajā latviešu estrādes mākslā, Ojārs Grinbergs apbūra ar savām pārvērtībām no komiķa jautrajās dziesmiņās līdz izjustam interpretam liriskās melodijās un dramatiskās balādēs.

Mācījies Rīgas 24. vidusskolā, jau 15 gadu vecumā Grinbergs uzsāka darba gaitas – viņš strādāja rūpnīcā Stars par virpotāja mācekli un paralēli mācījās vakarskolā, starp citu, vienā laikā ar komponistu Imantu Kalniņu. Dziedāt Ojārs sāka vakarskolas ansamblī, ar kuru guva ievērību apkaimes skolu ballēs, tad viņu par solistu uzaicināja fabrikas Rīgas Filcs kluba ansamblis, no 1961. gada Ojārs dziedāja jau Tramvaju un trolejbusu tresta estrādes ansamblī. Tolaik, angļu valodu nezinādams, Grinbergs studēja džeza standartus, apguva Elvisa Preslija un Frenka Sinatras repertuāra dziesmas, kas paplašināja viņa balss iespējas un muzikālo redzesloku. 1963. gadā jauneklis sāka strādāt RVR un brīvajā laikā regulāri uzstājās populārākajos Rīgas restorānos un klubos, tostarp arī prestižajā Skolotāju nama zālē. 1964. gada beigās Grinbergu iesauca armijā, un, pateicoties viņam pazīstamam pulkvedim, tapa slavenais karavīru ansamblis Zvaigznīte, ar kuru 1966. gadā Ojārs ieguva 1. vietu festivālā Liepājas dzintars. Tūlīt pēc demobilizācijas sekoja Raimonda Paula uzaicinājums dziedāt Rīgas estrādes orķestrī, kur Grinbergs strādāja līdz orķestra likvidācijai. Pēc Paula iniciatīvas tapa Ojāra un Noras Bumbieres duets, taču vēlāk izrādījās, ka viņas balss labāk saskan ar Margaritu Vilcāni. 1971. gadā Ojārs Grinbergs kļuva par laureātu starptautiskajā šlāgermūzikas konkursā Rostokā. Gan ar Rīgas estrādes orķestri, gan ar 70. gados tapušo Filharmonijas ansambli, ko pazīstam kā Tip Top, Ojāra balsi varēja izbaudīt klausītāji visā plašajā Padomju Savienībā, sociālisma valstīs, arī tik eksotiskās zemēs kā Kuba un Nepāla. Vairākkārt Ojāra izpildītās dziesmas ierindojušās starp labākajām Mikrofona aptaujā – to vidū bija Dziesma nenosalst un Aijas smaids, protams, publikas iemīļotā Somu pirts, Sens ir tas stāsts un Mežābele. Līdz pat 80. gadu beigām Ojārs Grinbergs bija viens no populārākajiem un spožākajiem latviešu estrādes un šlāgeru dziedātājiem, uzstādamies gan solo, gan duetā ar Margaritu Vilcāni. Viņam aplaudējuši arī trimdas latvieši Kanādā un Amerikā, un jau 70. gadu vidū Ojārs un Margarita ciemojās Zviedrijā, kur iepazinās ar komponistu Alfrēdu Vinteru. Kā cieņas apliecinājumu mūsu šlāgermūzikas pamatlicējam Ojārs un Margarita 1989. gadā sagatavoja Vintera dziesmu programmu, ar kuru atkal apceļoja Latviju. Dziedātājs ir bijis arī  6. Saeimas deputāts, saņēmis Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvu par mūža ieguldījumu un Triju zvaigžņu ordeni.

Tātad – uz skatuves dzīvesprieku nekad nezaudējošais, artistiskais un brīnišķīgu balsi un dzejas izjūtu apveltītais Ojārs Grinbergs aizvadījis vairāk nekā 50 gadus, un viņam savas dziesmas veltījuši visi redzamākie latviešu komponisti, jo sevišķi Raimonds Pauls un Uldis Stabulnieks. Laikā, kad 70. gados bija aizliegta Mikrofona aptauja, līdzīgi populārākās dziesmas noskaidrošanu veica radio žurnālists Juris Brežģis raidījumā Melodiju stafete, un 1974. labu laiku popularitātes tabulā augstas vietas ieņēma Stabulnieka dziesma Liepa no cikla Grīziņkalna zēni Ojāra Grinberga priekšnesumā. Šajā dziesmā lieliski atklājas dziedātāja izcilās balss plašās iespējas, tās jutekliskās vibrācijas, dzejas izjūta. Ar šo ieskaņojumu tad teiksim ardievas visu iemīļotajam, sirdsiltajam dziedonim.