Kaut arī pagājuši vairāk nekā 25 gadi kopš diriģenta, skaņraža un trombonista Gunāra Ordelovska aiziešanas mūžībā, tiem, kas diriģentu pazina, viņa spilgtā personība palikusi neaizmirstama. Kaut vai tas, cik temperamentīgi, ar gājiena zizli enerģiski taktējot, viņš parādēs maršēja pūtēju orķestru priekšgalā… 28. martā savulaik populāru mūziķi pieminam 90. jubilejā, un savulaik ne diena Latvijas radio nepagāja, nepieminot kaut vai Gunāra Ordelovska vadīto radio lauku kapelu.

Mazliet piemirsies šķiet Gunāra Ordelovska komponista devums – radīti skaņdarbi pūtēju orķestrim, ansambļiem, kamermūzika, dziesmas korim, Ordelovskis veidojis tautasdziesmas apdares, un, protams, tapuši muzikāli skatuviski darbi – operete Peldētāja Zuzanna, mūzikli Ceturtais skriemelis un Senču aicinājums, dziesmuspēle Zagļi, operete-vodeviļa Ciema Donžuāns. No 1963. līdz 1968. gadam Ordelovskis bija Rīgas Operetes teātra diriģents, darbojās pie latviešu komponistu jaundarbu iestudēšanas, kuru vidū bija Elgas Igenbergas operete Annele, Arvīda Žilinska muzikālā komēdija Dzintarkrasta puiši un citi publikas iemīļoti darbi.

Gunārs Ordelovskis dzimis 1927. gada 28. martā Jelgavā, beidzis Latvijas Valsts konservatorijas  trombona klasi un savas mūziķa gaitas sāka kā trombonists Latvijas Radio simfoniskajā orķestrī. 1950. gadā Ordelovskis uzņēmās Filharmonijas dziesmu un deju ansambļa Sakta muzikālās grupas vadīšanu, čakli vingrinādamies dejisku skaņdarbu sacerēšanā un tautasdziesmu apdaru veidošanā. Ansambļa priekšgalā Ordelovskis palika līdz 1971. gadam, kad Sakta jau bija kļuvusi par Daili, bet turpmāk, līdz mūža nogalei pazīstamais mūziķis kļuva profesionālā pūtēju orķestra Rīga galveno diriģentu un muzikālo vadītāju, diktēdams mūzikas modi visiem Latvijas pūšaminstrumentu orķestriem.

Iespējams, dažs klausītājs ar smaidu un pat ironiju atceras savulaik ētera viļņos skandētos Gunāra Ordelovska vadītās radio lauku kapelas ieskaņojumus – tās bija latviešu tautas dejas un dziesmas modernizētos aranžējumos un pēc Ordelovska ieskata pildīja to pašu izklaides funkciju, ko vēlāk pārņēma estrādes ansambļi.

Radio lauku kapela dibināta 1959. gadā, kad latviešu tautas mūzika instrumentālā veidā radio nemaz neskanēja. Ordelovska nodoms bija atdzīvināt aizmirstās latviešu tautas melodijas, bet, kā saka, populārā un jebkuram klausītājam saprotamā veidā. Skaņdarbu aranžējumus veidoja Ordelovskis pats, tie tika veidoti bez koklēm, mežragiem un citiem tautas meistaru darinājumiem, toties izmantojot simfoniskā orķestra stīgu, metāla un koka pūšamos instrumentus.

Un, pats galvenais, tautasdziesmas dziedāja mūsu opermākslas meistari Vera Davidone, Miķelis Fišers un Pēteris Grāvelis, arī Jānis Zābers un citi. Līdztekus Lauku kapelas ierakstu koncertiem radio, Ordelovska aranžējumi izdoti vairākās skaņuplatēs, un viņa aranžējumu notis izplatījās pa Latviju, veidojot veselu lauku kapelu kustību.

Jau 1990. gada oktobrī mūžībā aizgājušā Gunāra Ordelovska mūzikā paveikto ik vasaru atgādina Aucē notiekošais ikgadējais Starptautiskais pūtēju orķestru festivāls, bet šovakar izcilā mūziķa, diriģenta, skaņraža 90. jubilejai par godu lai skan viena no viņa daudzveidīgajām un visai oriģinālajām latviešu tautasdziesmas apdarēm – populārā Kur tu teci, dzied Vera Davidone un Miķelis Fišers.