5. decembris ir ievērojamā latviešu baritona Aleksandra Kortāna dzimšanas diena, šogad pēc skaita 120, tātad atzīmējama ar nelielu stāstu par šo Latvijas nacionālās operas solistu, kura aicinājums bija komiskās lomas. Līdz ar to Bellacord skaņuplatēs Kortāns lielākoties dziedājis jautras melodijas, un šādu ierakstu bijis apmēram pieci desmiti.

Aleksandrs Kortāns dzimis 1897. gada 5. decembrī Ikšķiles pagasta Tīnužos lauku skolotāja ģimenē, vokālo mākslu viņš apguvis Pēterburgā pie vairākiem dziedāšanas skolotājiem. Operdziedoņa gaitas Kortāns sāka 26 gadu vecumā Liepājas operā, dziedonis piedalījies arī ceļojošo operu izrādēs. No 1932. līdz 1951. gadam ar dažu gadu pārtraukumiem baritons bija solists Latvijas Nacionālajā operā, kur viņš piedalījies operu un operešu uzvedumos – dziedājis titullomu operā Rigoleto, Žermonu Traviatā. Kā spilgta loma minēts doktors Bartolo operā Seviļas bārddzinis, un vistuvākās Kortānam bijušas tieši komiskās lomas.

Līdztekus darbam Nacionālajā operā dziedātājs strādāja par solistu arī Rīgas radiofonā. Pie izdevības mākslinieks labprāt piepelnās dažādos jautros pasākumos: gādājis par omulību un humoru tradicionālajā lidotāju sarīkojumā Jēkabpilī vai latviešu Preses biedrības humora vakarā Rīgā, un uzjautrinājis kā komiķis vasaras koncertos Dzintaru koncertzālē. Līdztekus darbam Nacionālajā operā Kortāns strādā par solistu arī Rīgas radiofonā.

Dziedoņa mūžs 65 gadu vecumā pēc īsas un smagas slimības noslēdzās 1962. gada 1. martā tepat Rīgā, jo pretēji daudziem kolēģiem 2. pasaules kara beigās Kortāns Latviju nepameta, toties dienās, kad vācu armija atstāja Rīgu, viņš kopā ar citiem palikušajiem operas ļaudīm devās sargāt apdraudēto operas namu. Par izrādīto drošsirdību un attapību mākslinieks vēlāk saņēmis naudas balvu. Pēc slavas un panākumiem dziedonis Aleksandrs Kortāns nerāvās, pēc nostāstiem bijis omulīgs un ar dzīvi apmierināts cilvēks, kas skaidri jūtams viņa priekšnesumos. Ar vienu no tiem pieminam Kortāna 120. jubileju – tā būs Bellacord skaņuplates līksmā dziesmiņa Man pazuda cepurīte, kuras autors ir M. Feldmanis.