Ja nebūtu ģeniālā pianista, koncertmeistara un pedagoga Hermaņa Brauna, iespējams, mums nemaz nebūtu Raimonda Paula. Laikabiedri atceras, kā pianists sēdies savā zaļajā auto, lai sameklētu pazudušo studentu, kas nebija ieradies uz noslēguma eksāmenu specialitātē. Apbraukāja visus šeņķus, krogus, atrada – ielika aukstā vannā, iedeva glāzi groka un nolika gulēt, un četros dienā Raimonds Pauls sēdās pie klavierēm, lai savu beigšanas eksāmena programmu atskaņotu uz pieci ar plus! Un 9. augustā Hermanis Brauns pieminams 100. jubilejā.

Šim ievērojamajam 1918. gada 9. augustā Pēterburgā dzimušajam mūziķim it kā maz sakara ar mūsu populāro mūziku, taču savās ilggadējās koncertmeistara gaitās Braunam iznācis sadarboties ar neskaitāmiem Latvijas dziedātājiem, kuru vidū bijis gan Jānis Zābers, gan Edgars Zveja, kas dziedājuši arī liriskas dziesmiņas, kas attiecināmas uz populāro žanru. Hermanim Braunam piemita izcils talants – viņš brīvi lasīja no lapas, tas ir – atskaņoja mūziku, iepriekš to neiestudējis, jau ar pirmo reizi varēdams nospēlēt pat visgrūtāko skaņdarbu bez kļūdām. Šai ziņā viņš palicis unikāls mūsu mūzikas vēsturē, tāpat kā ar spēju izprast un pielāgoties ikvienam stilam. Par savu pedagogu sajūsmā bija arī Hermaņa Brauna skolēni – viņš strādāja gan toreizējā Latvijas konservatorijā, gan Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā.

Savas pianista gaitas Latvijā Brauns ar spožiem panākumiem sāka jau pirms 2. pasaules kara, taču 1940. gadā jaunais pianists kā jauniesauktais nonāca Sarkanās armijas pakļautībā, tika pārcelts uz Baltijas kara apgabala štāba orķestri Rīgā. Padomju armijai atstājot Rīgu, līdzi devās arī pianists Hermanis Brauns, un kara gados viņš spēlēja klavieres Kuibiševas karaspēka daļā, tad pievienojās Ivanovas pilsētā dibinātajam Latvijas Valsts mākslas ansamblim.

Pēc kara atgriezies Rīgā, Brauns kļuva par neatņemamu sastāvdaļu mūsu mūzikas dzīvē, nav saskaitāmi viņa daudzveidīgie ieskaņojumi. Mūziķis bija labi pamanāms kultūras aprindās, pateicoties manierēm, pianista ārējam izskatam bija raksturīga elegance. Brauns prata pulcēt ap sevi daudz draugu no mūzikas aprindām, bija ļoti pieprasīts un nodarbināts mūziķis, kurš, kā saka, arī krita kaujaslaukā. 1979. gada 15. decembrī Smiltenē banketā, pēc dejas ar kādu daiļu meiteni Hermaņa Brauna sirds pēkšņi apstājās un sirmot sākusī galva noslīga uz blakus sēdošā dziedoņa Edgara Zvejas pleca.

Pianista vārdā nosaukta koncertaģentūra, atmiņas par Hermani Braunu glabā viņa audzēkņi, un, protams, viss Raimonda Paula radošais mūžs ir pierādījums Brauna darba vērtībai – tad nu godinot Hermaņa Brauna 100. jubileju lai skan Maestro skaņdarbs "Stakato", kuru kopā ar savu studijas instrumentālo grupu viņš iemūžinājis 1972. gadā.