Pēc nedēļas, 13. martā pieminēsim dziedātāju Noru Bumbieri 70. jubilejā, bet jau šosvētdien, 12. martā Noras māsa Māra kā allaž sarūpējusi skaistu koncertu Jelgavas kultūras namā, kur tiks godināta gan Bumbieres piemiņa, gan uz skatuves kāps šī gada jubilāri, dziedātājas kolēģi Viktors Lapčenoks un Žoržs Siksna. Koncertā Tepat, starp Jums piedalīsies arī Maestro Raimonds Pauls, dziedās Ira Krauja un Rūta Dūduma, Daiga Petkēviča un Normunds Jakušonoks, Zigfrīds Muktupāvels, Emīls Balceris un citi. Koncerta sākums pulksten 16.00, un, protams, skanēs dziesmas no Noras Bumbieres repertuāra.

Jā, ļoti skumji, ka skaistākās balss īpašniecei uz Latvijas estrādes skatuves nācās pēc smagas slimības aiziet no šīs pasaules tik agri, 1994. gadā, pat nesasniedzot 50 gadu vecumu. 1988. gadā Bumbiere ar koncertu Filharmonijā, tagadējā Lielajā Ģildē nosvinēja savu 20 skatuves gadu jubileju, taču nelikās, ka tās ir atvadas. Tomēr jau tobrīd skaistākais izcilajai dziedātājai jau bija aiz muguras, proti, radošais periods kopā ar Raimondu Paulu, kas lika pamatus gan Noras popularitātei, gan mākslinieciskajai izaugsmei, gan zelta repertuāram.

Jau skolas gados Jelgavā 1947. gada 13. martā dzimusī Nora Bumbiere dziedāja pašdarbības ansambļos, arī solo, tomēr sākotnēji viņai nebija nodoma kļūt par dziedātāju. Līdzās dziesmai otra Noras kaislība bija keramika – uz Latvijas Keramikas fabriku viņa aizgāja strādāt, vēl vidusskolu nepabeigusi.

Līdztekus darbam Nora dziedāja Jelgavas kultūras nama ansamblī, gadu mācījās vokālo mākslu Jelgavas mūzikas vidusskolā. Dziedāja arī Dzelzceļnieku klubā, ansamblī Jaunība, kam, piedaloties skatē, Rīgā, augumā nelielo, melnīgsnējo dziedātāju pamanīja Raimonds Pauls, toreizējais Rīgas Estrādes Orķestra mākslinieciskais vadītājs. Uzaicināja uz noklausīšanos un pieņēma REO sieviešu ansamblī, vēlāk padarot arī par solisti.

1971. gadā tapa duets Nora un Viktors, kas kļuva par kodolu Raimonda Paula jaunizveidotajā ansamblī Studija, kas vēlāk pārcēlās uz Filharmoniju un kļuva par slaveno Modo, divreiz Noras izpildītās dziesmas Mēmā dziesma un Par pēdējo lapu uzvarēja Mikrofona aptaujā. Bumbierei savas dziesmas veltījuši arī Jānis Sildegs, Gunārs Freidenfelds, Aleksandrs Kublinskis, Zigmars Liepiņš un citi skaņraži.

Gadi kopā ar Raimonda Paula ansambli bija ražīgākais periods Noras Bumbieres mūžā, laimīgākais laiks, kad dziedātāja varēja baudīt kā publikas pielūgsmi, tā prieku, kādu sniedz darbs ar izcilu muzikālo materiālu. Bumbieres izcilajai balsij padevās it viss, jautras un traģiskas dziesmas, balādes un ziņģes. Duetā ar Viktoru dziedātāja veiksmīgi startēja starptautiskos popmūzikas konkursos Drēzdenē, Rostokā, Maskavā,

1976. gadā Bumbiere piedalījās starptautiskajā popdziesmu konkursā Sopotā, Polijā, taču ražīgā sadarbība ar Raimondu Paulu un Modo ilga tikai līdz 1977. gadam, kad Bumbiere no grupas izgāja.

Gadu viņa strādāja par solisti Latvijas Radio, vēlāk dziedāja kolhoza Ādaži ansamblī, ansamblī Sono, restorānos Lido un Latvija, grupā Sandra un Harijs, tā arī neatrazdama sev ne ideālo repertuāru, ne uzticamu komponistu. Fantastiskā, triju oktāvu balss netika izmantota pienācīgi, Nora dziedāja arī viesnīcas Latvijas varietē, uzstājās dažādos pasākumos, taču 80. gadu nogalē uz mirkli atjaunojās Bumbieres un Lapčenoka duets, tomēr ļauna slimība Noru Bumbieri pieveica, vēl ziedu gados esot. Un tā pirms 23 gadiem izdzisa viena no spožākajām zvaigznēm latviešu estrādes debesīs, kas mirdzējusi kā solo, tā duetā ar Viktoru Lapčenoku. Un dziedātājas izcilā balss, brīnumskaistās dziesmas un skumjais dzīvesstāsts kļuvuši par vienu no nozīmīgākajām pagājušā gadsimta leģendām. Norai veltīts koncerts jūs gaida svētdien Jelgavā, bet tagad negaidīts pārsteigums – nedzirdēta Rimvida Raceviča disko stila dziesma Cerību stunda Noras ieskaņojumā, kas tapis darba periodā Latvijas radio 1979. gadā.