Tikai divas nedēļas palikušas līdz jaukajiem brīžiem maija sākumā – komponista un ansambļa Eolika vadītāja Borisa Rezņika 70. jubilejas koncertiem, kuros uzstāsies, protams, Eolika, kā arī jaunās paaudzes solisti Ralfs Eilands, Aija Vītoliņa, Mārtiņš Ruskis, Kristīna Zaharova. Turklāt uz koncertiem, kas notiks 3. maijā Rīgā un 5. maijā Cēsīs, ierasties grasās Eolikas pirmā sastāva dalībnieki Juris Griņevs un Zigismunds Lorencs. Būs ļoti interesanti pavērot, kā viņi muzicē mūsdienās, kad Eolikas vārds simbolizē mūsu popmūzikas vēstures spilgtākās lappuses.

Jā, Eolika ir visilgmūžīgākais ansamblis, kas būtībā savu darbību, tiesa, dažādos sastāvos nav pārtraucis kopš dibināšanas 1966. gadā. Un tikai Boriss Rezņiks ir palicis tā sastāvā nemainīgi, kopš pirmās Eolikas dienas. Mūziķa bagātīgajā atmiņu klāstā ir arī epizode, kā Boriss vienīgoreiz palika bez balss pēc kādas ballītes 1968. gadā, kad puišiem bija jāspēlē kādā skolas izlaidumā. Pēc tam Rezņiks nav varējis parunāt divas nedēļas, par laimi, kopš šīs pieredzes viņš iemācījies dziedāt profesionāli un zina, kā jādzied, lai nepazaudētu balsi.

Jā, Eolikas pirmsākumos tās vizītkarte bija daudzbalsīgi dziedošie puiši – Boriss, Zigismunds, Juris un Eduards. Viņu priekšnesums tā savaldzināja Raimondu Paulu, ka viņš ne tikai uzaicināja Eoliku uzstāties kopā ar Rīgas estrādes orķestri, bet arī sacerēja dziesmu Jāprot, kurā jaunie dārziņskolas absolventi dziedāja kopā ar Noru Bumbieri. Un Boriss Rezņiks pēc daudziem gadiem pats sacerēja dziesmu mūsu izcilajai estrādes dziedātājai, tā tapa atkal ar Rezņika ilggadējās sadarbības partneres, dzejnieces Dagnijas Dreikas vārdiem. Un šovakar dzirdēsiet šo 80. gadu sākumā tapušo koncertierakstu, dziesmu Cerība Noras Bumbieres priekšnesumā.