Skaidrs, ka padomju gados, pildot politisko pasūtījumu, dziedātājiem Latvijas radio studijā nācās iemūžināt ne vienu vien plakātisku skaņdarbu – tāds bija vadības uzstādījums, jo radiokomiteja bija ideoloģiska iestāde un attiecīgs repertuārs bija vitāli nepieciešams. Taču, no otras puses, arī šie ieskaņojumi rāda mūsu mākslinieku augsto profesionalitāti, un arī muzikālās kvalitātes dziesmām un priekšnesumam nav zemē metamas.

Tas sakāms arī par šo slavenā padomju skaņraža, slavenās Katjušas autora Matveja Blantera sacerējumu Neaizmirstā dziesma. Tās izpildītājam Zigfrīdam Račiņam šādu ideoloģisku klaušu nav bijis daudz, turklāt radio studijā viņš viesojies samērā nelielu sava mūža daļu – no 1967. līdz 1972. gadam. Ar savu lielisko priekšnesumu, labi nostādīto samtaino baritonu viņš bija radio estrādes orķestra galvenā diriģenta Aļņa Zaķa favorīts, jo spēja tīri nodziedāt jau pirmajā mēģinājumā.

Taču līdz ar daudzkanālu pults ieviešanu ierakstos 1970. gadā, ierakstu darbs izmainījās – mūziķi ar dziedātājiem praktiski nesatikās. Orķestris savu padarīja, ieskaņoja pavadījumu, tad nāca Račiņš un dziedāja vienatnē. Liekas, ka drīz vien viņam šis darba stils apnika, jo trūka radošās dzirksts, ko sniedz kopīga muzicēšana. Šad tad gan radio orķestrim notika arī publiski koncerti, lielākais notikums bija orķestra viesošanās Vācijas Demokrātiskajā Republikā 1971. gadā. Togad arī tapis šīs Matveja Blantera Neaizmirstās dziesmas ieskaņojums Latvijas radio.