Bija laiks, kad Latvijā katrs mazulis pazina komponistu Atvaru Sirmo, pareizāk sakot, viņa varoni, rūķi Taustiņu, kurš sacerēja un dziedāja dziesmas seriālā Čučumuiža. Un vēl pirms tam – kopā ar savu rokgrupu Laiks Atvars Sirmais mēģināja ierakstīt paliekošu vārdu mūsu rokmūzikas vēsturē. 28. aprīlī mūziķis svinēs savu 60. jubileju, un Atvars joprojām komponē gan koriem, gan bērniem, veido aranžējumus, sacer instrumentālo mūziku un sapņo, ka Latvijas Televīzijā varētu atjaunot seriālu visai ģimenei Čučumuiža.

Atvars Sirmais ir rīdzinieks, dzimis 1957. gada 28. aprīlī, uzaudzis Biķernieku apkaimē. Vecmāmiņa bija tā, kas ievēroja, ka virtuvē, salicis rindā krēslus, mazdēls diriģē neredzamu orķestri. Atvaru aizveda uz Emīla Dārziņa speciālo mūzikas vidusskolu, kur puika tika pieņemts koridirģēšanas nodaļas 2. klasē. Diriģēšanu Atvars mācījies pie Kriša Deķa, savulaik sapņojis, ka diriģēs kori, varbūt pat simfonisko orķestri. Korī Sirmais tiešām nonāca, taču kā dziedātājs. Pēc dārziņskolas 5 gadus viņš dziedāja Valsts Akadēmiskajā korī Latvija, tad divus gadus pavadīja tolaik obligātajā karadienestā, pēc kura divus gadus dziedāja jau Latvijas radio korī.

Taču dārziņskolā par Atvara Sirmā draugu un sabiedroto kļuva komponists Uģis Prauliņš. Jaunieši abi kopā ar sajūsmu klausījās grupu Deep Purple un Black Sabbath ierakstus un šī aizraušanās īstenojās pašu vadītajās rokgrupās. Vispirms ansambli Lēdurgā vadīja Uģis Prauliņš, bet tad tā vadību viņš uzticēja Atvaram Sirmajam. 1985. gadā grupa pārcēlās uz Rīgu, uz rūpnīcas Sarkanais kvadrāts klubu, un kopā ar Atvaru, kurš dziedāja, spēlēja taustiņinstrumentus un komponēja, rokgrupā Laiks muzicēja ģitārists Jānis Stikāns, ritma ģitārists Aivars Zalāns un bundzinieks Juris Korps. Repertuāra pamatu ansamblī veidoja Atvara Sirmā dziesmas, par viņam tuvākajiem mūzikā tobrīd bija saucami Fils Kolinss, grupas Europe un Yes.

Komponēt Atvars Sirmais sāka tieši armijas laikā, kad esot pietrūcis mammas – tapa cikls Circenīša naktsdziesmiņas un mūzikas radīšanu bērniem skaņradis joprojām sauc par savu galveno misiju. Atvars kopā ar sievu, dzejnieci Dinu Bitēnu-Sirmo ceļo pa Latviju ar bērnu dziesmu programmām, uzstājas arī pieaugušajiem, piemēram, 1986. gadā tika iestudēta koncertizrāde Latvietim jau nevajag(a) daudz, kas piedzīvojusi vairāk nekā 300 izrāžu. Arī turpmāk Atvars un Dina līdz ar kolēģiem no aktieru vidus iestudējuši gan patriotiskas, gan liriskas dzejas un mūzikas kompozīcijas, kas izrādītas daudzviet Latvijā. 2006. gadā Sirmais sacerēja bērnu dziesmas ar Leontīnes Apšeniece dzeju, kas pārtapa izrādē Burtu rotaļas. Tai pašā gadā izdots šāda paša nosaukuma disks ar izrādes mūziku, un par dziesmu Burtiņš A un burtiņš B komponists un dzejniece saņēma AKKA/LAA Autortiesību Bezgalības balvu par visvairāk izpildīto bērnu dziesmu 2007.gadā.

No savas rokgrupas Laiks Atvars Sirmais aizgāja 1989. gadā, lai kļūtu par neatkarīgā teātra Kabata pirmo muzikālo vadītāju. Bet šovakar, sveicot mūziķi 28. aprīlī gaidāmajā 60. jubilejā skanēs kāds Atvara jaunības sacerējums. Dziedot Latvijas radio korī, jaunais komponists saņēmās un savu dziesmu Oglē 1981. gadā iesniedza tā sauktajam dziesmu tirdziņam. Bargā komisija bija ļoti vēlīga pret debitantu. Raimonds Pauls ieteica aranžējumam piesaistīt Maestro Alni Zaķi un dziesmu iedziedāt uzņēmās Aija Kukule. Pati melodija ar Andas Līces dzeju Atvaram uzrakstījusies ļoti viegli.