Pēc kāda klausītāja zvana uz Latvijas radio, mūsu maija mēneša jubilāru kalendārā ar steigu ierakstījām dzejnieka Alfrēda Krūkļa vārdu – izcilajam dziesmu vārdu autoram dzimšanas diena ir 1921. gada 11. maijs, tātad šogad svinama 95. jubileja.

Šūpulis dzejniekam kārts Liepājas pusē, Krotes pagasta Būdniekos. Māju vairs nav, un netālu no šīs vietas joprojām aug slavenā ābele, kas apdziedāta Raimonda Paula dziesmā par mežābeli „Bij’ maijs un mežābeles zieds tik balts, zem tā vecs akmens sols un galds...”

Ata Kronvalda Krotes pamatskolas orķestrī Alfreds spēlēja mandolīnu un vijoli. Kad apnika skolotāja dotais instruments, uzmeistaroja pats. Starp citu, dzejnieka Krūkļa māte Emīlija bijusi Kronvaldu Ata māsas Billes meita. Viņa tēvs piedalījies Latvijas brīvības cīņās, par ko viņam piešķīra Būdnieku mājas.

Pēc pamatskolas beigšanas Alfrēds mācījies Liepājas 1. ģimnāzijā, bet slimības dēļ mācības pārtraucis un tad skolu beidzis kā eksterns Rīgā 1942. gadā. Iestājies universitātes sagatavošanas kursos, bet, karam sākoties, sūtīts uz padomju armiju, no kuras laimējies izbēgt. Krūklis atgriezies mājās, bet 1943. gadā iesaukts leģionā. Strādājis štābā Liepājā un, karam beidzoties, pāris mēnešus bēguļoja. Pēc kara Alfrēds Krūklis studēja arhitektūru, studijas nepabeidza, jo kļuva par redaktoru Latvijas Telegrāfa aģentūrā, vēlāk Radioraidījumu un televīzijas komitejā. No 1956. līdz 1969. dzejnieks strādāja Latvijas radio Literāri dramatisko raidījumu redakcijā, un kāds tur brīnums, ka radio gaiteņos viņš sastapa jauno komponistu Raimondu Paulu.

Pirmais Alfrēda Krūkļa dzejolis Slēpotāja iespiests 1946. gada laikrakstā Padomju Students, turpmāk izdotas vismaz 6 dzejoļu grāmatas, neskaitot izlases. Vislielāko popularitāti, protams, izpelnījusies Krūkļa mīlas dzeja. Blakus dzejai tapa stāsti, pat romāns. Tulkotas Šekspīra un Kasonas lugas, atdzejots pat Bairons un Šellijs.

Taču galvenā darba joma Alfrēdam Krūklim bija dziesmu vārdu radīšana un atdzejošana – jau 80. gadu vidū uzskatīti apmēram 500 dziesmu teksti. Dzejniekam piemita muzikalitāte un iztēle, bagātīgs vārdu krājums un poētiskā doma, kas padarīja viņu par neaizstājamu šai ziņā. Ar Krūkļa dzeju visvairāk dziesmu, protams, ir Raimondam Paulam, taču tā skan arī dziesmās, ko radījuši Marģeris Zariņš, Arvīds Žilinskis, Edmunds Goldšteins, Gunārs Freidenfelds, Uldis Stabulnieks, Ivars Vīgners, Jānis Sildegs, Alnis Zaķis un citi. Viņš dziesmu vārdus tulkoja no vācu, spāņu, vācu, saprotams, krievu, arī itāļu valodas.

Vieglās mūzikas lomā minama arī Muzikālās komēdijas teātrī 1960. gadā iestudētā Ģederta Ramana operete Kaijas bez jūras ar Krūkļa libertu. Viņš tulkojis arī tekstus operetēm Zilā maska, Gasparone un Smaidu zeme.

2001. gadā dzejniekam tika pasniegts Triju zvaigžņu ordeni, un divus gadus vēlāk, 2003. gada 17. maijā Alfrēda Krūkļa dzīvesceļš noslēdzās. Simbolisks būs nosaukums dziesmai, kas skanēs, pieminot Alfrēda Krūkļa 95. jubileju. Tu esi kā dziesma – šo itāļu ansambļa Ricchi e Poveri dziesmu Krūkļa atdzejojumā jums izpildīs Rita Trence un Žoržs Siksna.