23. jūnijā Daugavas krastmalā šoreiz būs jālīgo bez Maestro Raimonda Paula. Viņš nolēmis pavadīt vienus no retajiem mierīgajiem Jāņiem savā mūžā, bet gan jau arī Paula dziesmas skanēs lielkoncertā, kas atspoguļos tās melodijas, kuras Latvijas valsts pastāvēšanas 100 gados esam dziedājuši Zāļu vakarā pie ugunskura. Un šīs dziesmas Latvijas simtgades vainagā vīs dziedātāji un aktieri - Dita Lūriņa, Inga Misāne-Grasberga, Mārtiņš Egliens, Arturs Krūzkops, Olga Rajecka, Elza Rozentāle, Ieva Kerēvica, Aija Vītoliņa, Normunds Rutulis, Andris Ērglis, Atis Ieviņš, Dainis Skutelis, Daumants Kalniņš.

Repertuārs tiks pārskatīts visplašākais – no Latvijas brīvvalsts pirmo gadu šlāgeriem līdz kolhozu laika Līgo dziesmām un pagājušā gadsimta 80. gadu populārajām dziesmiņām. Tikšot godināti arī šī gada komponisti jubilāri, kā Eduards Rozenštrauhs, Alfrēds Vinters un citi – cerams, arī jaunā paaudze priecāsies par šo skurbinošo Līgo kokteili, kaut varbūt arī nepazīs kādu no skaņdarbiem. Tūdaļ arī jūs pirmoreiz dzirdēsiet kādu pagājušā gadsimta 30. gadu ieskaņojumu, kad jestras dziesmiņas pie ierakstu mikrofona skaņuplatēs nereti iemūžināja tenors Artūrs Briedis. Šim līksmo melodiju dziedonim bija atvēlēts gandrīz 90 gadus garš mūžs, un pēc 2. pasaules kara Briedis devās trimdinieka gaitās, Nonāca vispirms Vācijā, tad Amerikā, kur aktīvi darbojās latviešu nacionāli politiskajā un kultūras laukā.

Artūrs Briedis jaunībā devis nozīmīgu ieguldījumu Latvijas valsts radīšanā - kā vidusskolnieks viņš brīvprātīgi pieteicies Latvijas atbrīvošanas cīņās, piedalījies Rīgas aizstāvēšanā pret Bermonta armiju pie Daugavas tiltiem 1919. gadā. Pēc izglītības pabeigšanas sākās Artūra Brieža darbības gadi ceļojošā operetes-operas teātrī un Krievu drāmas teātri, kur viņš dziedāja galvenās tenora lomas. Tomēr visvairāk Brieža balsi Latvijā iepazina, tenoram daudzus gadus dziedot Rīgas radiofonā; viņš arī ieskaņojis deju mūziku vairāk nekā 60 skaņu platēs. Tad nu popurijs par vairāku populāru dziesmu tēmām ar nosaukumu „Pumpiņrasā” Līgo noskaņās.