Stājoties Latvijas radio kora mākslinieciskā vadītāja amatā 1992. gadā diriģents Sigvards Kļava tikai sapņoja par pasaulslavenām skatuvē, un nu viņš uz daudzām no tām jau ir stāvējis, vadot savu kori. 29. novembrī mūsu slavenajam mūziķim svinami 55. šūpuļsvētki, un mūzika Sigvardu ieskāvusi kopš dzimšanas.

Viņa vecāki ir mūziķi, mamma no Dobeles, tēvs no Liepājas, un par Sigvarda tēvu Juri Kļavu šovakar jums vēl stāstīšu. Jaunais diriģents skolojās Latvijas konservatorijā pie profesora Imanta Kokara, jau studiju gados sāka kormeistara gaitas korī Ausma, un, kad 1985. gadā Sigvards Kļava  Dmitrija Šostakoviča Jauno diriģentu konkursā Pēterburgā ieguva galveno balvu, bija skaidrs, ka latviešiem ir par vienu izcilu diriģentu vairāk. Kad 1990. gadā Kļava vadīja Latvijas jauniešu simfonisko orķestri, viņam tika veltīti vairāki jūsmīgi raksti Latvijas presē. Vienlaikus togad Jāņa Cimzes biedrības rīkotajā koristu aptaujā Sigvards saņēma arī Jāņa Cimzes mazo prēmiju 1000 rubļu apmērā kā spilgtākais debitants – kordiriģents. Izskanēja viedoklis – ja 30 gadu vecumā jau sasniegts tik daudz, tad priekšā gaida vēl augstākas virsotnes. Patiesi, 1993. gadā Sigvards Kļava kļuva par jaunāko virsdiriģentu Dziesmusvētkos, un šī fantastiski apdāvinātā diriģenta vadībā Latvijas Radio koris izveidojās par starptautiski pazīstamu, vokāli spilgtu vienību, kur katrs dziedātājs ir radoša individualitāte.
Pašlaik Kļava ir viens no Latvijas ievērojamākajiem diriģentiem, diriģēšanas pedagogs, producents. Viņam piemīt milzīgas darba spējas, diriģents ir jaunu ceļu meklētājs, un pa godu Latvijas simtgadei kopā ar Radio kori turpina skaitīt Latvijas gredzenus visos četros tradicionālajos novados – koncertciklā Latvijas gredzens koncerti jau notikuši Latgalē un Kurzemē, nākamgad radio koris un visa iespaidīgā radošā komanda dosies uz Vidzemi un Zemgali. Sigvards Kļava rosinājis neskaitāmu jaundarbu tapšanu, iestudējis klasikas skaņdarbus, dienasgaismā cēlis virkni mazzināmu vai pavisam aizmirstu pagātnes komponistu kordziesmu un vadījis Latvijas radio kori neskaitāmos vieskoncertos, nesot mūsu mūzikas un valsts vārdu pasaulē. Nesāksim uzskaitīt visus šī ievērojamā diriģenta nopelnus, kas godināti arī ar Latvijas Lielo mūzikas balvu, taču kāds tam visam sakars ar mūsu populāro mūziku – jūs jautāsiet? Tā ir taisnība, ka Sigvards Kļava nekad nav aizrāvies ar vieglo žanru vai džezu kā viņa tēvs, taču savas karjeras rītausmā ir tapis kāds būtisks un interesants ieskaņojums, kuru nosacīti var pieskaitīt popmūzikai. Lielākoties tādēļ, ka pavadījumus radiokorim 1993. gadā tapušajā ciklā Karavīru dziesmas atskaņoja komponists Zigmars Liepiņš ar saviem sintezatoriem. Iecere moderni atskaņot latviešu karavīru tautasdziesmas radās abiem – Zigmaram un Sigvardam, kas aranžēja kora partijas, ciklā pavisam ir 9 daļas, tajā skan labi pazīstamās dziesmas Visiem rozes dārzā zied, Karavīri bēdājās, Div’dūjiņas gaisā skrēja un citas. Interesanti, ka solo tūdaļ skanošajā fragmentā dziedās otrs Latvijas radio kora diriģents – Kaspars Putniņš. Viņam tolaik aiz muguras bija vairāku gadu darbs Rīgas džeza vokālajā sekstetā, bet šovakar dziesma Es karāi aiziedams skanēs, sveicot Sigvardu Kļavu 55. jubilejā.