Kaut vasara Latvijā aizkavējusies un izskatās, ka pavasaris tā arī līgani pāries rudenī, dabas norises rit ierastajā ritmā. Zemeņu ražai seko ķiršu novākšana, drīz gatavosies pirmie āboli, bet rudenī raksim kartupeļus. Un kad tad vēl, ja ne jūlijā lai klausītos dziesmu par ķiršiem.

Daudzi noteikti vēl atceras Latvijas talantīgo estrādes dziedoni Larisu Mondrusu, kas ik priekšnesumā aizvien pārsteidza ar spilgtu aktrises talantu. Viņa augstu vērtēta arī aiz Latvijas robežām - dziedāja Maskavas valsts džeza orķestri, piedalījās TV svētku raidījumos. Oficiālā kritika drīz māksliniecei pārmeta aizraušanos ar visu rietumniecisko.

Septiņdesmito gadu sākumā Larisa Mondrusa ar dzīvesbiedru
Egilu Švarcu devās uz Vāciju, kur drīz kļuva populāra. Daugavas vanagu organizācija uzaicināja dziedātāju ieskaņot divas skaņuplates latviešu valodā, Mondrusai notika vairākas koncertturnejas, viņa pabija pat Austrālijā un ASV, tika apceļota Eiropa ar šo latvisko repertuāru. 90. gadu sākumā Larisa ieradās Rīgā, lai atklātu savu apavu veikalu, uzstājās televīzijā, bet jau šajā gadsimtā sarīkoja vairākus solokoncertus.

Ceļš uz atzinību Larisai sākās Rīgas estrādes orķestrī, kur viņa sāka dziedāt 1962. gadā, kad orķestri diriģēja Egils Švarcs, kas iemīlējās jaunajā dziedātājā, riskējot ar karjeru, jo Filharmonijas vadība nepiedeva diriģentam šķiršanos no pirmās sievas. Taču mūziķis novērtēja Larisas talantu un pievilcību un nekļūdījās – Švarcu pāris kļuvis par saskaņas un veiksmīgas karjeras etalonu. Bet savulaik Larisas pirmais nopietnais grāvējs bija Aļņa Zaķa aranžētā romance par ķiršiem. Dziesma tika noklausītā ārzemju radiostaciju pārraidēs, kas bija saklausāmas Rīgā, vārdus latviskoja Ziedonis Purvs un dziesma Ķirši tika pat izdota Rīgas estrādes orķestra skaņuplatē. To tad arī šovakar klausāmies.