1962. gadā par Rīgas estrādes orķestra solisti kļuva Larisa Mondrusa, 19 gadus veca meitene, kas tikko bija beigusi vidusskolu. Vienā acumirklī meitene kļuva par publikas mīluli, un Larisas pirmais nopietnais grāvējs bija Aļņa Zaķa aranžētā romance par ķiršiem. Dziesma tika noklausītā ārzemju radiostaciju pārraidēs, kas vēl bija saklausāmas Rīgā. Par spīti varas iestāžu pūliņiem apturēt rietumu mūzikas ieplūšanu padomju cilvēku ausīs un apziņā, ārzemju dziesmas bija visu orķestru un ansambļu repertuārā, jaunieši dejoja tvistu un rokenrolu tāpat kā Amerikā.

Skaidrs, ka Rīgas estrādes orķestra koncerti aiz Latvijas robežām allaž bija labi apmeklēti, un Larisas Mondrusas balss ar laiku kļuva par vienu no magnētiem, tāpat kā Aino Bāliņas samtainais alts. Mondrusas repertuārā bija gan modīgi ārzemju skaņdarbi, lielākoties itāļu dziesmiņas, gan padomju autoru sacerējumi, protams, vispopulārākās melodijas, kuru skaitā bija arī šī Andreja Petrova sacerētā dziesma Zvaigznes konduktora somā.

Kaut gan nosaukums šķiet savāds, tieši tā saucās šis skaņdarbs, par kura pirmo izpildītāju 1964. gadā kļuva Lidija Klementa, pirms apaļiem 80 gadiem dzimusī igauņu inženiera meita, kas uzauga Ļeņingradā, tagadējā Sanktpēterburgā, mācījās klavierspēli mūzikas skolā, pabeidza celtniecības institūtu un jau 20 gadu vecumā kļuva slavena nevis kā projektētāja, bet gan kā dziedātāja. 60. gados Klementa daudz uzstājās televīzijā, radio, tika izdotas vairākas Lidijas skaņuplates, taču jau 1964. gadā smaga slimība pārtrauca viņas dzīves ceļu. Slaveni komponisti uzskatīja par goda lietu sacerēt dziesmas Klementai, un vienu no tām Rīgas estrādes orķestra repertuārā iekļāva arī Egils Švarcs.

Kad viņš ar Larisu Mondrusu emigrēja no Padomju Savienības, varas iestādes lika viņu ierakstus izdzēst, par laimi, labi ļaudis bija ieskaņojumu kopijas saglabājuši, un nu Larisas Mondrusas un Rīgas estrādes orķestra sniegumā arī jūs varēsiet klausīties melodiju Zvaigznes konduktora somā. 1964. gada ieraksts.