Jau 22. reizi uz pilsētas svētkiem no 13. – 16. jūlijam ielūdz Kuldīga, un šie nav vis kādi tur parastie pilsētas svētki, bet gan īstas dzīres ar plašu un neparastu pasākumu programmu. Tā risinās ielās, parkos, laukumos un citviet, un tajos allaž nozīmīga vieta ierādīta mūzikai. Par to gādā Kuldīgas kultūras centra direktore Inta Burnevica, kas iepriekšējos gados sagatavojusi izcili interesantus tematiskos estrādes mūzikas koncertus, kuru dalībnieks vairākkārt bijis Maestro Raimonds Pauls. Kuldīgas dzīrēs skanējušas gan ūdeņiem, gan puķēm, gan mīlestībai veltītas dziesmas, bet šogad piektdienas, 14. jūlija vakarā pilsētas estrādē visi tiek mīļi aicināti uz dzejnieka Jāņa Petera teātra dziesmu nakti. 

Arī kādu mazāk zināmu melodiju dzirdēsiet Kuldīgā, skanot dziesmām no vairāk nekā 20 izrādēm, kuras tapušas ar Jāņa Petera līdzdalību, un šim dziesmu, krāsainu tērpu, skaņu un deju kokteilim par moto ņemtas dzejas rindas no izrādes Sirano de Beržeraks: „bez teātra mēs nevaram”. Šī izrāde ar Mārtiņa Brauna mūziku Valmieras teātrī tapa 1985. gadā un tās galvenais varonis, literatūrvēsturiskā persona, franču dzejnieks Sirano aktiera Voldemāra Karpača atveidā tika pie majestātiskās himnas Mīla ir kā uguns. Lugas šīs dziesmas savā repertuārā iekļāva Brauna ansamblis Sīpoli, un minētais skaņdarbs skanēs arī Kuldīgā. Tur apjomīgajā koncertā Jāņa Petera dzejas rindas teātra dziesmās izdziedās Andris Ērglis, Antra Stafecka, Normunds Rutulis, Anmary, Dainis Skutelis, Ieva Sutugova, pavadījumu atskaņos Jāņa Strazda vadīta mūziķu grupa un Mirāžas orķestra pūtēji.

Skaidrs, ka lielākā daļa visvairāk būs dzirdējuši par Jāņa Petera sadarbību ar komponistu Raimondu Paulu, kas īstenojusies dziesmās un virknē muzikāli skatuvisku darbu. Pirmais no tiem bija mūzikls Māsa Kerija, kam sekoja mūzikli Šerloks Holmss, Nāc pie puikām, jau šajā gadsimtā uzvedumi Dāmu paradīze, Kabīrijas naktis, Draudzes bazārs un citi. Taču ražīguma ziņā ar Maestro Paulu varēja sacensties neparastais komponists, stilizāciju meistars Ivars Vīgners. Jau 70. gadu vidū garas rindas veidojās pie Leļļu teātra, kur tapa Jaroslava Hašeka varoņa Šveika neparasto piedzīvoju atainojums lugā pieaugušajiem ar Vīgnera un Petera drosmīgajām un zemtekstiem bagātajām dziesmām. 80. gados abu autoru kopdarbi pieskandināja Valmieras un Liepājas teātrus – tapa mūzika izrādēm Meldermeitiņa, Preilenīte, 1983. gadā Liepājas teātrī uzvesta Rūdolfa Blaumaņa luga Trīnes grēki ar Vīgnera mūziku un Petera dziesmu vārdiem. 1985. gadā turpat tapa arī Zeiboltu Jēkaba romāna Dullais barons Bundulis dramatizējums, pie kura mūzikas atkal strādāja tandēms Vīgners – Peters. Jādomā, ka dzejniekam šāda – radoša atgriešanās vietā, kur sava dzīves ceļa rītausmā viņš bija tikai skatuves strādnieks, bija sevišķi saviļņojoša.

Taču pats pirmais Petera darbs uz teātra skatuves bija komponista Paula Dambja pirmā opera Spārni, kuras libretu tolaik jaunais dzejnieks izstrādāja jau 1970. gadā un operas iestudējums mūsu operteātrī tapa 1976. gadā. Petera libreta pamatā bija vēsturisks fakts, ka 17. gadsimta beigās Kurzemes hercogistē no Priekules baznīcas torņa ar paša izgatavotajiem spārniem lidojumā bija traucies vietējais kalējs, un interesanti, ka šo pašu sižetu vēlāk izmantojusi arī Māra Zālīte mūziklā Priekules Ikars.

Petera dziesmas skanējušas vai visos Latvijas teātros, arī Operetes, 1975. gadā, kad tur priekškars vērās tolaik jaunā komponista Imanta Kalniņa operetei No saldenās pudeles.

No lielākās daļas muzikālo skatuvisko darbu ar J. Petera dziesmu vārdiem pa melodijai dzirdēsiet Kuldīgā, koncertā Bez teātra mēs nevaram. Skanēs Moriartija lāsts no Šerloka Holmsa un pavisam nepazīstamā dziesmiņa Marino Marinelli no Preilenītes. Arī Valda Zilvera sacerējumi – šī komponista daiļrade Jānim Peteram sevišķi tuva, sākot ar 1998. gada rudenī iestudēto Jāņa Petera poēmu Nakts pēc tautasdziesmas ar 16 Valda Zilvera sacerētām dziesmām. Zilvera mūzika skanēja arī panākumiem vainagotajā uzvedumā Latgola.lv, izrādē Trīs draugi, kopdarbā ar Peteru tapusi mūzika vairākām lugām Liepājā.

30 dziesmu koncertu Kuldīgā noslēgs Ivara Vīgnera Fināla dziesma no izrādes Seši mazi bundzinieki, kurai skanot, publika jau 80. gados cēlās kājās, taču protams, daudz kas paliks, kā saka aiz borta, piemēram, 1997. gadā komponētā Mārtiņa Brauna mūzika Valmieras teātra izrādei Varkaļu pagasta skolotājs un vienīgais Jāņa Petera un Jura Kulakova kopdarbs, tautas opera Stikla kalns, kas tapa 2003. gadā, kad Latvija iestājās Eiropas savienībā.

Vēl nepieminēju komponistu Uldi Stabulnieku, kas 1982. gadā sacerēja mūziku Leļļu teātra izrādei Dekamerons, un tajā dziesmas ar Jāņa Petera vārdiem labu laiku dziedāja Kaspars Dimiters. 14. jūlija vakarā no Dekamerona skanēs šī melodija, Nāc manā cellē, un to klausieties paša autors Ulda Stabulnieka sniegumā 1982. gada ierakstā.