6. martā Latvijas Nacionālajā operā plkst. 19.00 notiks Latvijas Lielās mūzikas balvu pasniegšanas ceremonija, pasākumu tradicionāli tiešraidē pārraidīs arī mūsu kolēģi, Latvijas Radio 3 Klasika, balvas tiks sadalītas 7 nominācijās, un Lielā mūzikas balva par mūža ieguldījumu šogad piešķirta komponistam Romualdam Kalsonam!

Ja savulaik nereti Lielās mūzikas balvu nominantu un arī saņēmēju vidū bija populārās mūzikas pārstāvji, sākot ar Raimondu Paulu, Ivaru Birkānu un Uldi Stabulnieku, līdz grupai Jauns Mēness, tad tagad situācija krasi mainījusies. Neviens no pērnā gada šī žanra veikumiem nav izpelnījies šo valstisko uzmanību, ja nu vienīgi Gada uzveduma kategorijā minētā Jāņa Šipkēvica un Marta Pujāta dziesmu izrāde Zenīts koncertzālē Cēsis tās autora dēļ varētu tikt attiecināta uz populāro mūziku. Taču par mūža ieguldījumu godinātais Romualds Kalsons gan daudz paliekoša atstājis mūsu estrādes žanrā kā skaņradis un skaņu režisors – šos pienākumus Latvijas radio Kalsons pildīja no 1957. līdz 1973. gadam, vienlaikus pa retam sacerēdams kādu estrādes noskaņas dziesmu. Tādu varētu būt ap 30, un jau agrā bērnībā Romualdam patika ieslēgt pašam patafona un klausīties dziesmu par laša kundzi. Tēvs viņam iemācīja pirmo dziesmiņu uz akordeona Kur tu teci, gailīti, akordeons bija nolikts uz krēsla, puika ar vienu pirkstu spieda taustiņus. Akordeonu spēlēja tēvs, Kalsona vectēvs mazliet spēlēja trompeti, padsmitnieka gados Romualds nopirka pirmo vijoli, kuru joprojām glabā.

Savulaik ievērojamais skaņradis sapņoja iestāties Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas kompozīcijas nodaļā, taču viņa sacerētās kordziesmas komisija izbrāķēja un jauneklis tika uzņemts kordiriģēšanas nodaļā. Taču, sākot studijas konservatorijā 1955. gadā, Kalsons jau bija Ādolfa Skultes kompozīcijas klases students. Augstskolā viņš mācījies divreiz – skaņu režisora gaitās radās liela interese par orķestra diriģēšanu, un komponista devums visnozīmīgākais ir tieši simfoniskajā mūzikā – radītas 20 partitūras simfoniskajam orķestrim, 4 simfonijas, 2 simfonijas kamerorķestrim, sacerēta opera Pazudušais dēls un citi darbi, bet Latvijas radio 2 klausītāji noteikti pazīst Romualda Kalsona Dziesmiņu par Jauno gadu, ko aizrautīgi skanēja Andrejs Lihtenbergs un Māra Krievkalne un pēc viņiem – citi dziedātāji.

Nozīmīgs bijis Romualda Kalsona pedagoģiskais devums, kaut viņš pats atzīst, ka sākotnēji nav pamanījis, piemēram, Ērika Ešenvalda neparastās dotības kompozīcijā. Jā, paškritika allaž bijusi dižu cilvēku rakstura īpašība, bet šovakar, priecājoties līdz ar komponistu Romualdu Kalsonu par viņam veltīto atzinību, lielo mūzikas balvu, ieklausīsimies viņa 1965. gada sacerējumā, dziesmā Pēdējais sniegs. To studijā ieskaņoja Laima Andersone-Silāre, un cerēsim uz dziesmā apdziedāto marta mēneša siltumu un to, ka šis sniegs patiesi izrādīsies pēdējais – vēlam ilggadējam Latvijas radio skaņu režisoram, komponistam Romualdam Kalsonam spēku, veselību un prieku!