Šis ir komponista Imanta Kalniņa 75. jubilejas gads, kas tiek atzīmēts ar vairākiem koncertiem un protams, Imantdienām Cēsīs, kas pie viena būs šīs tradīcijas 40. gadskārtas atzīmēšana. Kā zināms, Kalniņa daiļradē savijas simfonija, oratorija, operas, teātra un kino mūzika ar rokenrolu, turklāt Imants pats veidojis un vadījis divus mūsu rokmūzikas vēsturē nozīmīgus ansambļus – 2xBBM un Turaidas Roze, kā arī gadudesmitiem nodrošinājis ar repertuāru grupu Menuets.

Par šo skaņradi, viņa neparasto talantu un oriģinālo muzikālo domāšanu varētu runāt stundām ilgi, taču šoreiz īsi atgādināšu Imanta Kalniņa dzīves nozīmīgākos pieturas punktus. Un tā, 1941. gada 26. maijā Rīgā dzimušā Kalniņa tēvs bija VEF strādnieks, māte – pilsētas tālruņa centrāles darbiniece, un zēns jau samērā agrā bērnībā izprasījis mammai vijoli. Pats sāka mācīties spēlēt, taču mūzikas skolā Imantu izbrāķēja – vijolnieks no viņa neiznākšot. Tad Kalniņš par klavierskolotāju sarunāja skolas koncertmeistaru un pēc Rīgas 24. pamatskolas beigšanas 1956. gadā iestājās Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas kordiriģēšanas klasē. 2. kursā jauneklis pārgāja uz mūzikas teorijas nodaļu, kur sevišķi augstu vērtēja komponista Jāņa Līcīša vadītās nodarbības. Arī konservatorijā Imants tēmējis uz muzikoloģijas fakultāti, taču viņa improvizatora talantu jau iestājeksāmenā novērtēja pedagogi. Kalniņam uzmanību pievērsa profesors, simfoniķis Ādolfs Skulte, kura vadībā jaunais skaņradis attīstījās tik ātri, ka augstskolu pabeidza 4 gados, turklāt ar teicamām sekmēm. Sekoja Liepājas periods Kalniņa daiļradē, turp jauneklis devās norīkots pedagoga darbā Liepājas mūzikas vidusskolā un ātri sadraudzējās ar teātra ļaudīm. Kā pianists Imants jau bija strādājis Roberta Ligera pantomīmā, teātra likumi viņam bija skaidri, un līdz pat 70. gadu vidum Liepājas teātrī viena aiz otras tapa izrādes ar Kalniņa mūziku. Māte, Vellakaula dvīņi, Imanta Ziedoņa dzejas iestudējums Motocikls, Mīlas, džezs un velns, Princis un ubaga zēns, Trīs musketieri. Jau Rīgā tika iestudēts Lilioms, kam sekoja 2 operetes – Quo vadis, mana ģitāra un No saldenās pudeles - Operetes teātrī, protams, jāpiemin pirmā rokopera visā Padomju Savienībā Ei, jūs, tur, kas, sacerēta 1971. gadā, tika uzvesta sešus gadus vēlāk.

Gan teātra dziesmas, gan rokmūzika, ko Liepājas grupām Santa un 2xBBM bija radījis Kalniņš, nonāca ansambļa Menuets repertuārā. Jāņa Blūma vadītajiem jauniešiem tapa arvien jaunas dziesmas - Kalniņš bija kas līdzīgs neoficiālam hipiju vadonim, varbūt elkam, kas izcēlās ar brīvdomību un unikālu talantu, ne tikai gariem matiem un nosacītu aiziešanu tuksnesī, proti, vientulībā laukos, Vecpiebalgā, lai komponēta operu un oratoriju.

Skaidrs, ka tieši Liepāja ir īstā vieta, kur svinēt Imanta Kalniņa  jubileju – tur 28. maijā koncertzālē Lielais Dzintars risināsies koncerts Imantam Kalniņam – 75!, kurā skanēs populāras un paaudžu paaudzēs iemīļotas dziesmas un vairāki pirmatskaņojumi. Koncertā piedalīsies Olga Rajecka, Marts Kristiāns Kalniņš, Uģis Roze un Inga Karpiča. Savukārt Rīgā, mūzikas namā Daile 26. un 29. maijā Imanta Kalniņa dziesmu programmu Kamēr vien gliemeži skrien piedāvās dziedātājs Daumants Kalniņš un ģitārists Kaspars Zemītis.

Jā, Imantam Kalniņam dziesmu ir daudz, un tām ir kas kopīgs, proti, lieliska dzeja. Kalniņš bija lietas kursā par jaunāko latviešu dzeju, protams, lielu daļu tekstu viņam sacerēja brālis Viktors Kalniņš un dzejnieks Māris Čaklais, taču Kalniņa mūzikā skan arī Laima Līvena, Vizma Belševica, Imants Ziedonis, Ojārs Vācietis, Knuts Skujenieks, latviešu klasiķi – Rainis, Poruks un citi. Ar ko tad sveikt Imantu Kalniņu jubilejā? Ja būtu jānosauc dziesma, kurai acumirklī pievienotos ikviens no jums, droši vien tā būtu Lilioma dziesma – redzat, atkal ir debesis pušu, tāpēc palūkojos Lilioma dziesmu plauktiņā mazliet tālāk, lai no tā izceltu Marijas dziesmu ar Māra Čaklā dzeju – 1981. gada ierakstā to jums dziedās Nacionālā, tolaik Drāmas teātra aktrise Irīna Tomsone.