Šī gada 5. februārī apritēja 30 gadi kopš dzejnieka Klāva Elsberga aiziešanas mūžībā, par kuru joprojām īstas skaidrības nav – ir versijas un pieņēmumi, patiesu faktu trūkst, un arī šī notikuma liecinieki nav dzīvo vidū. Taču Klāva Elsberga dzeju joprojām lasa, pēta, analizē, tā iedvesmo jaunām dziesmām, kas rodas arī pēc tā auglīgā posma pagājušā gadsimta 80. gadu vidū, kad savus lieliskos skaņdarbus ar Elsberga dzeju radīja komponists Juris Kulakovs, tos uzticot grupas Pērkons atskaņojumam. Baletomānija, Būvlaukuma romance, Lampas un zvaigznes ir tikai daži nosaukumi izcilo dziesmu plejādē, kur sakausēti Elsberga daudznozīmīgie panti ar Kulakova ārtroka stila mūziku.

Pēc Klāva Elsberga nāves viņa mamma, dzejniece Vizma Belševica pārtrauca sacerēt dzeju, un līdzīgs dzīves posms ir iestājies arī Klāva brālim Jānim Elsbergam, kurš beidzis pantu rakstīšanu un nopietni ķēries pie slavenās mātes arhīva izpētes. Tikmēr Liepājas koncertzāles Lielais dzintars Eksperimentālajā zālē 24. februārī pirmizrāde gaidāma Klāva Elsberga dzejas iestudējumam Par mīlestību, kura veidotājs Leons Leščinskis uzskata, ka pēc Čaka tik skarbi, bet dziļi un patiesi par mīlestību kā Elsbergs nav rakstījis neviens cits. Atslēgas vārds šim kameriestudējumam būs nostaļģija. Nostaļģija pēc mīlestības, patiesām, skaidrām, konkrētām lietām, un Elsberga skarbo dzeju papildinās franču dziedātājas ZAZ mūzika, līdz ar to uzvedumā līdztekus Leonam Leščinskim piedalīsies pianists Normunds Kalniņš un dziedošā aktrise Everita Pjata.

Nezinu par franču mūziku, bet franču dzejai gan bijusi liela nozīme Klāva Elsberga dzīvē un daiļradē. Viņš beidzis franču liceju un Latvijas universitātē studēja franču filoloģiju, atdzejoja no krievu, angļu un, saprotams, franču valodas. Un nu lai skan paša Klāva Elsberga dzeja Jura Kulakova 80. gadu vidū tapušajā dziesmā Klusā daba ar akācijām no grupas Pērkons repertuāra.