Varbūt kāds vēl atceras festivālu Roks par neatkarību? Pirmais no tiem notika vētrainajā 1989. gadā, bet nākamais – jau liktenīgajā 1990., kad Latvija pasludināja neatkarības atjaunošanu. Festivāls risinājās trīs dienu garumā, no 30. aprīļa līdz 2. maijam pašā Rīgas sirdī, Sporta pilī, kuras vairs nav, tāpat kā daudzu ansambļu, kas toreiz uzstājās. Lūk, daži vārdi – Piligrims, Ģenerālis Burts, Zodiaks, Diskomforts, Doctor Blues, Odis, Parks, Balle, Ego, Opium, Tobago, NSRD un citi.

Vairs nepastāv arī grupa Sezona no Liepājas, kas atklāja 30. aprīļa koncertu. Tās dibinātājs bija joprojām darbīgais mūziķis, dziedātājs un dziesmu autors, blūza fanātiķis Ainars Pūpols.

Ainars savu muzikālo karjeru sāka vēl tālajos septiņdesmitajos, kā jau citi, kopā ar skolas ansambli, 80. gados viņš studēja pedagoģiju Liepājā, tad arī tapa grupa Sezona, ar kuru Pūpols piedalījās dažādos festivālos un skatēs. Viņš piedalījās ar barikāžu laika koncertos, šoreiz jau sadarbībā ar Juri Pavītolu, bet 1991. gadā pievienojās Jāņa Groduma ansamblim Whiskey band, ar kuru tika iepazīta Dānija. Tad Līvi atkal apvienojās, un Pūpols apvienojās ar diviem nu jau izjukušās grupas Libau mūziķiem – Egilu Mežu un dziedātāju Ivo Fominu, un vairāki gadi pagāja muzicējot lielākoties Dānijas klubos ar repertuāru angļu valodā. Šoreiz Pūpola projekta nosaukums bija Gurķi - The Cucumbers. Taču Latvija tolaik blūzam nebija gatava, un 1997. gadā Ivo pievērsās rokam, bet Ainars Pūpols turpināja solokarjeru. Viņš spēlē ģitāru un sacer blūzus, pats tos dzied, bet tagad atskats uz Ainara jaunību un vienu no viņa spēcīgākajām dziesmām Vasarai aizejot. Atgādināšu, ka 1990. gadā grupā Sezona muzicēja arī Māris Mikuļskis un Edijs Cionelis.