Vēl pavisam nedaudz, un rozes Latvijā būs pilnā plaukumā. Uz saviem Rožu svētkiem jau aicinājusi Rundāles pils, un gan jau rožu cienītāji arī šogad pulcēsies Tukuma novada Sēmē, audzētavā Rozītes, kur saimnieko Daila Trubiņa. Bet 8. jūlijā uz Sajūtu festivālu ielūdz Dikļu pils, gādājot par muzikālo programmu lieliem un maziem, sākot ar Knīpu un knauķu uzstāšanos, turpinot ar Kaspara Zemīša ģitārspēli un noslēdzot ar grupas Jumprava priekšnesumu. Pa vidū muzicēs Vestards Šimkus, Reinis Sējāns un Elza Rozentāle.

Bet ne velti sāku ar rozēm, jo tām bijusi liela nozīme grupas Jumprava vēsturē, proti, Aigara Voitišķa sacerētajai dziesmai Par rozēm, kas 1985. gada Mikrofona aptaujā dalīja 2./3. vietu ar Žorža Siksnas skandēto Ivara Vīgnera dziesmu Mātei. Abi saņēma 2636 klausītāju balsis.

Patiesībā ar dziesmu Par rozēm kabatā Voitišķis jau atnāca uz Jumpravu, kur bija ne tikai ģitārists un komponists, bet arī dziedātājs savām dziesmām. Aigara muzikālā gaume bija veidojusies, klausoties Džonu Fogertiju, Džimmiju Peidžu un Robertu Plānu, vēlāk grupas Police un U2. Viņam patika vīrišķīga, ar ģitārām spēlēta mūzika, un tomēr, lasot Imanta Dikesa dzeju, Aigaram dzima tik romantiska dziesma kā Par rozēm. Un tieši tā grupai Jumprava pavēra ceļu uz plašu atzinību klausītāju vidū – tā bija viena no pirmajām, kas tika ieskaņota, kad 1984. gada beigās pie ansambļa uz Jumpravu atbrauca ceļojošais Latvijas radio ierakstu autobusiņš. Tas notika, pateicoties grupas skaņu režisoram Andrim Burmistrim, kura pamatdarbs bija un ir Latvijas radio.

Tātad Andris sarunāja autobusu grupai, kura 1984. gadā vēl tikai strīdējās par nosaukumu. Jā, oficiālais, Jumprava tika lietots, bet puišiem gribējās kaut ko spilgtāku, skanīgāku. Tika aprakstīta kaudze papīra ar nosaukuma variantiem, un 1984. gada beigās ansamblis uzstājās, sevi saucot dīvainajā vārdā Fonofiltrs. Nosaukuma meklējumos tika iesaistīti par raidījuma Dzirkstele klausītāji, un, kad nu visi bija ņēmušies kūpošām galvām, mūziķi beigās palika pie vecā labā vārda Jumprava.

Minētajā Dzirksteles raidījumā klausītājiem tika pirmatskaņotas dziesmas, kas bija iemūžinātas, pateicoties radio busiņa vizītei, un tās bija trīs kompozīcijas: Ingus Ulmaņa dziesma Mākonis, Aigara Grāvera sacerētā un viņa paša dziedātā Juku dziesma un Aigara Voitišķa autordarbs Par rozēm. Varētu teikt, ka tieši šis skaņdarbs izraisīja vislielāko klausītāju sajūsmu, taču grupa nebija apmierināta ar ierakstiem un tos no jauna pārrakstīja, šoreiz jau radio literāri dramatiskajā studijā, kura bija kādreizējā Jumpravas vadītāja Ungara Savicka pārziņā. Tā tautās drīz viens pēc otra aizgāja divi dziesmas Par rozēm varianti, taču šo jūs vēl nebūsiet dzirdējuši.

Pirms tam vēl daži vārdi par dziesmas vārdu autoru Imantu Dikesu. Dzejnieka un tulkotāja īstais vārds ir Imants Kaprāns, viņš dzimis 1938. 24. oktobrī Rīgā, mācījies Vestienas, Gaiziņkalna un Alūksnes pamatskolā, beidzis kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu, tad Latvijas universitātes vēstures un filoloģijas fakultātes latviešu valodas un literatūras nodaļu. Dikess strādājis visdažādākajos amatos - par elektromontieri, sargu, kultūras nama vadītāju un korespondentu. Un kopā es mūsu fonotēkā saskaitīju vien 4 dziesmas ar Imanta Dikesa dzeju, no kurām visslavenākā, protams, ir šī – Aigara Voitišķa Par rozēm. To tad dzirdēsiet tās ieskaņojuma pirmajā, 1984. gada versijā.