Kas bija dziedonis Alfrēds Poriņš un kā skanēja viņa balss? To tūdaļ izstāstīšu, pieminot Poriņu viņa 115. jubilejā, jo dziedātājs pasaulē nācis tieši 1. janvārī, tātad 1902. gadā. Liepājas operas teātrī šis mākslinieks gan dziedāja tikai mazākas lomas, toties viņa balss lieliski izklausījās skaņuplatēs.

Helmāra Rudzīša dibinātā Bellacord fabrika klajā laidusi apmēram 70 Poriņa ieskaņotu dziesmu, no kurām par vispopulārākajām kļuva Šalc zaļais mežs un Brūklenājs. Sākumā ieskaņotas vairākas tautasdziesmas, tām sekoja sentimentāla rakstura ārzemju un pašmāju autoru sacerējumi deju ritmos. No savām uz operas skatuves dziedātajām ārijām Poriņš Belakordā neiemūžināja itin neko, iespējams, ne jau pēc savas, bet gan izdevēja gribas.

Vokālo mākslu Alfrēds Poriņš apguva pie Eižena Vītinga, kuru 20. gados Rīgā uzskatīja par izcilāko dziedāšanas pedagogu. Pēc karjeras Liepājā 1939. gadā dziedātājs kļuva par Nacionālās operas solistu Rīgā, taču jau pēc 5 gadiem nākas doties bēgļu gaitās. Arī turpmāk Poriņš pievēršas koncertdarbībai gan Vācijā, gan vēlāk ASV. Tiek izdotas arī vairākas skaņuplates ar Jēkaba Graubiņa, Jāņa Mediņa, Emīla Dārziņa un citu latviešu komponistu dziesmām.

Dziedoņa mūžs noslēdzas 67 gadu vecumā Kalifornijā, kur Alfrēds Poriņš pavadījis sava mūža nogali. Un nu pieminot dziedoņa 1. janvārī atzīmējamo 115 jubileju, lai skan viena no minētajām sentimentālajām dziesmiņām Mīlas noslēpums, kurā Poriņam piebalsos Velta Ozola.