Izcilās latviešu dziedātājas, mecosoprāna Laima Andersone-Silāres balss ne vienreiz vien skanējusi arī programmā Zelta Graudi, kaut mākslinieces mūžs lielākoties aizritējis uz Nacionālās operas skatuves. Vienlaikus Andersone-Silāre saucama par vienu no skanīgākajām un daudzpusīgākajām dziedātājām, kas nav aprobežojusies ar klasisko mūziku vien, bet iemūžinājusi radio studijā ne vienu vien arī vieglāka žanra darbu.

Interesanti, ka bērnībā Laima vēlējusies kļūt par agronomi vai veterinārārsti. Pēc Otrā pasaules kara strādājusi Valsts Bankā, kur bijis dāmu vokālais ansamblis. Veiksmīgi nodziedāts solo kādā ansambļu skatē bruģējis ceļu uz Jelgavas mūzikas vidusskolu, kur Laima mācījās pie Hertas Štrauses, un pēc tam uz Valsts konservatoriju. 1960. gadā vienlaikus ar Jāni Zāberu un Guriju Antipovu Laima Andersone-Silāre kļuva par Latvijas Nacionālās Operas, toreizējā LPSR operas un baleta teātra solisti, togad piedalījās arī R. Šūmaņa vokālistu konkursā. Un 60. gadu sākumā par īstu zvaigzni estrādes cienītāju lokā Andersone kļuva, pateicoties Elgas Igenbergas dziesmai „Labvakar”, kas radio skanēja gan rītos, gan pa dienu, ne tikai vakarā. Šai pirmajai sadarbībai sekoja vairāki citi Elgas Igenbergas dziesmu ieskaņojumi, kas, protams, Laimas Andersones-Silāres koptajā, akadēmiski skolotajā balsī varbūt izklausās pārāk klasiski, bet līdz pat 70. gadu vidum dziedātāja piedalījās arī šāda žanra ierakstos. Veselus 30 gadus, līdz pat 1990. Andersone-Silāre mācīja vokālo mākslu Latvijas valsts konservatorijā, ieguva visaugstākos titulus, kādus padomju gados varēja sasniegt mūziķi, Laimas Andersones-Silāres mūža veikums godalgots ar Lielo mūzikas balvu 2012 par mūža ieguldījumu. Šovakar mākslinieces izkoptajā balsī skan Romualda Kalsona 1964. gada sacerējums „Ziedus sargi”.