Komponists un pianists Aleksandrs Kublinskis ne bez lepnuma man ir stāstījis, ka daudzas no viņa dziesmām ir veltījumi, piemēram, dziesma Lillā veltīta krodziņam Lillā, un to iedziedāja Andris Daņiļenko. Veltījumu kafejnīcai Saldumiņš Āgenskalnā iedziedājis komponists pats. Arī savām sievām Kublinskis veltījis dziesmas, un sievas, kā zināms, viņam bijušas vairākas un lielākoties muzikālas.

Ar pirmo sievu Ritu Kublinskis kopā muzicēja Filharmonijas ansamblī Rīga, un faktiski grupu viņš izveidoja tieši Ritas dēļ – lai sievai būtu, kur dziedāt. Kad Rīgas vokālā ansambļa meitenes koncertturnejā Maskavā sadumpojās un nometa Kublinski no ansambļa vadības, pajuka arī viņa un Ritas kopdzīve. Viņi izšķīrās gan tikai 1972. gadā, kad Aleksandrs jau bija iepazinies ar nākamo – Ilonu, kas bija jūrmalniece, strādāja zvejnieku kolhozā Uzvara par mākslinieciskās daļas vadītāju.

Trešo sievu Jolantu Aleksandrs satika 80. gadā, Jolanta bija beigusi mediņskolas kordiriģentus un tolaik dziedāja Radio korī – komponists viņu sastapa, nākdams uz savas dziesmas ierakstu. Kopā viņi nodzīvoja līdz 1992. gadam, un katrai no savām sievām Aleksandrs Kublinskis veltījis pa dziesmai, izņemot Ritu, jo tad vēl neesot mācējis īsti komponēt.

Jolantai tā bija Ingus Feldmaņa dziedātā dziesma Jola, bet Ilonai – Viktora Lapčenoka dziedātais veltījums Ilonija. Nora Bumbiere pat jutusi greizsirdību – par kādu Ilonu viņš dzied. Starp citu, šī dziesma vienaldzīgu neatstāja arī slaveno čehu dziedoni Karelu Gotu – kad viņš viesojās Jūrmalas zvejnieku kolhoza Uzvara klubā, Aleksandrs Kublinskis Gotam atskaņoja savu Iloniju un dziedātājs to aizveda līdzi uz Čehoslovakiju. Dziesmas notiks tika publicētas 1972. gada žurnālā Liesma, un nu Kublinska Ilonija Viktora Lapčenoka 1971. gada ierakstā skan pirmoreiz .