Šai stundā atkal ielūkosimies kādreizējā Latvijas lepnuma, Helmāra Rudzīša skaņuplašu fabrikas Bellaccord Electro plauktā, lai no tā gaismā izceltu kādu dziedātājas, brīnišķīga mecosoprāna īpašnieces Hertas Lūses skandētu melodiju.

Lūse dzimusi Rīgā, 1892. gada 14. martā dzelzceļa ierēdņa ģimenē, kur līdz ar Hertu auga vēl divi brāļi – viens no viņiem Emīls Mauriņš kļuva par ievērojamu dziedoni.

Tēvs miris agri, mātei otroreiz apprecoties ģimene devās uz Vitebsku, kur Herta beidza Ministrijas skolu, tad grāmatvedības skolu, sāka strādāt apriņķa valdē, līdz ilgu dzīta atgriezās dzimtenē un apmetās pie radiem. Strādājot par grāmatvedi Rīgas avīzēs, sava brāļa panākumu iespaidā Herta iestājās Interimteātra korī, kuru toreiz vadīja Jāzeps Mediņš. Jaunā dāma sāka enerģiski nodoties dziedāšanas studijām, papildinājās pie profesora Paula Saksa, tad, sākoties 1. pasaules karam, dziedātāja devās uz kopš bērnības labi pazīstamo Vitebsku, kur tika savā vecajā darba vietā, studēja dziedāšanu Vitebskas konservatorijā un 1919. gadā apprecējās ar Eduardu Lūsi.

Beigusi konservatoriju, 1922. gadā Herta Lūse atgriezās dzimtenē, tika pieņemta operas korī, un, pateicoties nejaušībai, kad viena no operas solistēm bija saslimusi, direktors Reiters Lūsei uzticēja nodziedāt Larinas partiju operā Oņegins. Šī izrāde sakrita ar slavenā tenora Sobinova viesošanos mūsu operā, un to var saukt par Hertas Lūses karjeras sākumu, jo iepriekš viņu neviens nebija ievērojis.

Un tā no 1922. līdz 1944. gadam dziedātāja bija Latvijas Nacionālās operas soliste, atveidojot vadošās mecosoprāna partijas, kopā Lūse iestudējusi vairāk nekā 40 lomu, paralēli dziedot arī kamermūziku, piedaloties lielās formas darbu iestudējumos. Dziedātāja regulāri sniedza solokoncertus. Mūsu izcilie skaņraži - Alfreds Kalniņš un Jānis Mediņš - Hertai Lūsei veltījuši daudzas savas dziesmas, pateicībā par viņu mūzikas vienreizējo sniegumu, un viņas balss ieskaņojumi iemūžināti arī dažās skaņuplatēs, no kurām vienu dziesmu tūdaļ dzirdēsiet.

Līdzīgi daudziem, Herta Lūse no padomju sistēmas glābās trimdā. Jau Vācijā viņa uzsāka aktīvi koncertēt, viesojās arī Skandināvijā un Lielbritānijā. 1950. gadā Lūse nonāca Amerikā, kur turpināja savas dziedātājas gaitas līdz sirmam vecumam, koncertējot arī Kanādā ar savu zelta repertuāru. 1961. gadā, par godu 70. jubilejai, dziedātāja saņēma Trimdas tautas balvu, mūžībā māksliniece devās 1980. gada 10. aprīlī.

Dziedātājas Hertas Lūses skaisto, samtaino mecosoprānu tūdaļ varēsiet izbaudīt nezināma ārzemju autora dziesmā Sapņi pie kamīna, kas ieskaņota kopā ar Belacorda orķestri, un kas gan ziemas vakarā var būt jaukāks par dzīvu uguni pavardā.